Latvijas valdības ārpolitikas mērķis paliek nemainīgs - tā veidos aktīvu, drosmīgu un uz sadarbību vērstu ārpolitiku, ceturtdien, 25. janvārī, ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Siliņa: Latvijas valdības ārpolitikas mērķis paliek nemainīgs
Siliņa sacīja, ka Latvijas vērtības un nacionālās intereses pilnībā sakrīt ar Ukrainas vērtībām, proti, noteikumos balstīta starptautiskā kārtība, kurā jāvalda mieram, uzticībai, sadarbībai un prognozējamībai. "Valstu vienlīdzība, neatkarība, suverenitāte un teritorijas nedalāmība nav tukšas skaņas, bet skaidri principi, kurus aizstāvam gan vārdos, gan darbos," pauda Ministru prezidente.
Siliņa deputātiem apstiprināja, ka Latvija turpinās finansiāli, politiski un militāri atbalstīt Ukrainu līdz pat tās uzvarai. "To mēs darām ne tikai tādēļ, lai palīdzētu Ukrainai, bet arī tāpēc, ka mūsu tauta labi atceras, ko nozīmē ļaunums, un kāda ir dzīve zem iekarotāja jūga," pauda Siliņa.
Valdības vadītāja sacīja, ka Latvija turpina nostiprināties eiroatlantiskajās struktūrās un Rietumu telpā kopumā. Daži no Latvijas ārpolitikas svarīgākajiem uzdevumiem ir cieša sadarbība ar Baltijas un Ziemeļvalstīm, dalība Eiropas Savienības kodolā, labas transatlantiskās attiecības un NATO saliedētība.
Ministru prezidente informēja, ka nākamajā nedēļā dosies uz nākamo Eiropadomes sēdi Briselē, un galvenais darba kārtības jautājums būs ilgtermiņa finansiālā atbalsta sniegšana Ukrainai. Eiropadomē Latvija stingri iestāsies par turpmākām sankcijām pret Krieviju, palielinot spiedienu pret agresoru un to izolējot. Latvija savā ārpolitikā strādās pie tā, lai Krievija kompensētu Ukrainai nodarītos zaudējumus un atbildētu par visiem noziegumiem
Tāpat Latvijas uzdevums ir mazināt jebkādas saites ar Krievijas un Baltkrievijas režīmu. "Šajās divās kaimiņvalstīs valda politika, kas ir klaji naidīga ne tikai pret Latvijas valstiskumu un drošību, bet arī pret mūsu brīvību, demokrātiju un tiesiskumu kopumā," pauda Siliņa, vienlaikus piebilstot, ka "jaunais dzelzs priekškars nekad nav bijusi Rietumu izvēle, bet gan agresora un agresijas atbalstītāju izvēle".