Aizvadītajā nedēļā apritēja pirmie četri mēneši, kopš 15. septembrī Saeima apstiprināja valdību Evikas Siliņas (“Jaunā Vienotība”) vadībā. Šī valdība tika izveidota pēc tam, kad iepriekšējā, Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) vadītā koalīcija nepārvarēja iekšējās pretrunas, neizturēja politisko turbulenci un līdz ar premjeru demisionēja arī visa valdība. Skeptiķi prognozēja, ka arī šī valdība drīz varētu krist, kad būs jārisina pretrunīgi jautājumi vai jāpieņem budžets. Opozīcija savukārt brīdināja par nevēlamas politiskās ietekmes riskiem, ja valdība darbosies pašreizējā sastāvā. TVNET+ kopā ar politologiem atskatās uz aizvadītajiem četriem mēnešiem un izvērtē, cik veiksmīga bijusi Siliņas valdības līdzšinējā darbība, cik lielā mērā attaisnojušās cerības un vai piepildījušās sākotnējās prognozes.

Politologs, LU Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošais pētnieks Juris Rozenvalds valdības paveikto sociālo jautājumu jomā vērtē pozitīvi: “Izdevās vairāk vai mazāk atrisināt jautājumus, kas bija jau pārbrieduši - partnerattiecību likums, Stambulas konvencija.” Siliņas valdības galvenie panākumi ir tieši šie politiskie jautājumi, uzskata Rozenvalds. Pagaidām gan nav viennozīmīgi skaidrs, kādā veidā tika panākta vienošanās partneru starpā. “Par “Progresīvajiem” jau bija skaidrs, ka pozīcijas sakrīt, bet grūti spriest, kā pierunāja ZZS,” norāda Rozenvalds.

“Kopumā es teiktu: ja sākumā šis valdības izveidošanas process, ZZS apvienošanās ar “Progresīvajiem” un “Vienotību” radīja mulsumu arī man kā ekspertam, tad šobrīd es teiktu, ka šis risks ir attaisnojies,” saka Lelde Metla-Rozentāle, Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras docētāja.

“Ja sākumā teica - kā tur būs ar zaļajiem-zemniekiem, ar Lembergu, - tad šobrīd izskatās, ka tas nav aktuāli un nav dienas kārtībā. Tā varbūt vairāk bija tāda veiksmīga jaunās opozīcijas retorika,” spriež politoloģe. 

Komentāri (3)
CopyLinkedIn Draugiem X