Igaunijas valdība atkārtoti nolemj izdot ASV divus kriptokrāpniekus

Jautājumu par viņu izdošanu ASV Igaunijas valdība izskatīja jau otro reizi, jo pirmo lēmumu, kas tika pieņemts pērn septembrī, apgabaltiesa novembrī atcēla.

Igaunijas tieslietu ministrs Kalle Lānetss norādīja, ka viņa vadītā ministrija nopietni uztvērusi Tallinas apgabaltiesas komentārus, un tādēļ iepriekšējais valdības rīkojums tika atcelts. Viņš apliecināja, ka ir pārbaudīti un izlaboti apgabaltiesas tiesas minētie trūkumi, kuru dēļ iepriekšējais valdības rīkojums tika atzīts par nelikumīgu.

"Valdība ir secinājusi, ka minēto pilsoņu izdošana ASV ir pamatota, atbilst tiesiskumam un nesamērīgi neaizskar viņu tiesības," sacīja Lānetss.

Cita starpā Igaunijas pārstāvis ir pārbaudījis ieslodzījuma apstākļus ASV aizturēšanas centrā, kur citas valsts pilsoņi tiek ievietoti pēc izdošanas.

"Pēc tiesas lūguma mēs esam pārbaudījuši, vai tur notiekošā aizturēšana nerada tādus pilsoņu pamattiesību pārkāpumus, kas dotu mums pamatu atteikt izdošanu. Tur uzturēšanās apstākļi ir humāni un likumīgi," teica Igaunijas tieslietu ministrs.

Igaunijas Tieslietu ministrijā uzsvēra, ka izdošana automātiski nenozīmē izdotā pilsoņa vainu. Valstī, kas pieprasa izdošanu, notiek tiesas process, lai izlemtu jautājumu par vainu, un pilsoņi tiek izdoti, lai piedalītos šajā procesā. Tikai tiesa valstī, kas pieprasa izdošanu, var lemt par vainu.

Valdības lēmumus gan par Turigina, gan Potapenko izdošanu var apstrīdēt tiesā.

Pašlaik abi Igaunijas pilsoņi, kuru izdošanu prasa ASV, atrodas brīvībā ar elektronisko uzraudzību.

22.janvārī Turigins slimības dēļ neieradās uz sēdi Harju rajona tiesā Tallinā, kur viņš tiek apsūdzēts par narkotiku glabāšanu saistībā ar to, ka 2022.gada novembrī kratīšanas laikā viņa dzīvesvietā tika atrasti 1,37 grami kokaīna.

Potapenko un Turiginu Igaunijas policija sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanu biroju (FIB) 2022.gada novembrī aizturēja Tallinā. Kopš tā laika viņi atradās apcietinājumā, līdz šogad janvārī ar tiesas lēmumu drošības līdzeklis tika mainīts.

Vašingtonas Rietumu apgabala zvērināto tiesas dokumenti liecina, ka Potapenko un Turigins tiek apsūdzēti par daudzslāņainas shēmas izmantošanu, lai apkrāptu simtiem tūkstošu cilvēku. Viņi ievilināja cietušos krāpnieciskos aprīkojuma nomas līgumos ar apsūdzēto izveidoto kriptovalūtas ģenerēšanas pakalpojumu "HashFlare".

Viņi arī panāca, ka cietušie investē virtuālās valūtas bankā "Polybius Bank", liecina apsūdzība. "Polybius" nebija reāla banka un tā arī nekad neizmaksāja solītās dividendes. Upuri samaksāja vairāk nekā 575 miljonus ASV dolāru abu Igaunijas pilsoņu uzņēmumiem. Potapenko un Turigins pēc tam izmantoja tā dēvētās pastkastes kompānijas, lai legalizētu krāpnieciski iegūtos līdzekļus un iegādātos nekustamo īpašumu un luksusa automašīnas.

Kā liecina apsūdzības raksts, abi Igaunijas pilsoņi apgalvoja, ka "HashFlare" nodrošina plaša mēroga kriptovalūtas ģenerēšanu. Kriptovalūtas ģenerēšana ir datoru izmantošana kriptovalūtas, piemēram, "Bitcoin" ieguvei, lai gūtu peļņu. Potapenko un Turigins piedāvāja līgumus, ar kuriem klienti par noteiktu maksu varēja it kā iznomāt daļu "HashFlare" ģenerēšanas jaudas apmaiņā pret tās iegūto virtuālo valūtu. "HashFlare" mājaslapā klienti varēja sekot līdzi it kā saražotajam virtuālās valūtas apmēram. Klienti no visas pasaules, arī no Vašingtonas, 2015.-2019.gadā noslēguši līgumus vairāk nekā 550 miljonu ASV dolāru vērtībā.

Apsūdzības rakstā teikts, ka tādi līgumi bija krāpnieciski, jo 2019.gadā slēgtajai "HashFlare" nebija virtuālās valūtas ģenerēšanas aprīkojuma un tās "Bitcoin" ieguves līmenis bija tikai 1% no tā, ko apsūdzētie apgalvoja. Kad investori lūdza izmaksāt viņu peļņu, Potapenko un Turigins izvairījās no maksājumiem vai izmaksāja atvērtajā tirgū pašu iepirktos "Bitcoin".

2017.gadā Potapenko un Turigins piedāvāja investēt kompānijā "Polybius", kuru uzdeva par banku, kas specializējusies virtuālajā valūtā. Šajā krāpnieciskajā shēmā Igaunijas pilsoņi piesaistīja vismaz 25 miljonus ASV dolāru, no kuriem lielāko daļu pārskaitīja uz kontiem citās bankās vai pašu kontrolētiem virtuālās valūtas makiem. "Polybius" tā arī nekad neizveidojās par banku un neizmaksāja dividendes.

Potapenko un Turigins tiek apsūdzēti arī par naudas atmazgāšanu, izmantojot pastkastes kompānijas un viltotus līgumus un rēķinus. Tiek uzskatīts, ka naudas atmazgāšanā iesaistīti vismaz 75 nekustamie īpašumi, sešas luksusa automašīnas, kriptovalūtas maki un tūkstošiem kriptovalūtas ģenerēšanas iekārtu.

Vašingtonas Rietumu apgabala prokurors Niks Brauns norādīja, ka apsūdzētie ļaunprātīgi izmantojuši gan kriptovalūtas pievilcību, gan noslēpumaino kriptovalūtas ģenerēšanas vidi, lai izveidotu plašu Ponci shēmu. "Viņi pievilināja investorus ar viltus pārstāvniecību un tad sākotnējiem investoriem atmaksāja ar naudu, ko ieguva no vēlākiem investoriem. Viņi mēģināja krāpnieciski iegūtos līdzekļus paslēpt īpašumos Igaunijā, luksusa automašīnas un bankas kontos un virtuālās valūtas makos visā pasaulē," klāstīja prokurors.

Potapenko un Turigins abi apsūdzēti par krāpniecību, kas saistīta ar tehnoloģijām, un naudas atmazgāšanu. Notiesāšanas gadījumā katram no viņiem draud līdz 20 gadiem cietumā.