Kamēr dažas Austrumu partnerības valstis pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir saliedējušās un pastiprinājušas centienus pievienoties Eiropas Savienībai, citas autoritāru līderu pavadā attālinājušās vai palikušas šaubīgā vidusceļā, atklāj jauns pētījums. Kamēr Ukraina un Moldova pērn nopietni strādājušas, lai ātrāk pievienotos Savienībai, Gruzija sākusi no cīņubiedrēm attālināties, demonstrējot augošas autoritārisma iezīmes, kuru purvā aizvien dziļāk slīd arī Azerbaidžāna.

24. janvārī tika publicēts jaunākais “Austrumu partnerības indekss”, kurā ik gadu tiek novērtēts ES Austrumu partnerības valstu – Azerbaidžānas, Moldovas, Ukrainas, Gruzijas, Armēnijas un Baltkrievijas – progress, īstenojot reformas ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai. Indeksu veido “Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības forums” – lielākā jumta organizācija, kurā apvienojušās ES un Austrumu partnerības (AP) valstu pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

Indeksā Austrumu partnerības valstis tiek vērtētas trīs kategorijās: 1. Demokrātija, laba pārvaldība un tiesu vara; 2. Konverģence ar ES politiku; 3. Ilgtspējīga attīstība. Pēc punktu piešķiršanas valstis tiek sarindotas, un rezultāti salīdzināti ar iepriekšējo gadu. Vislabākais vērtējums un visvairāk punktu piešķirti Moldovai, otrajā vietā ierindojas Ukraina, bet pēc tam secīgi Gruzija, Armēnija, Azerbaidžāna un Baltkrievija.

Ja iepriekš Moldova, Gruzija un Ukraina bija labo piemēru trio, kas visveiksmīgāk no AP valstīm īstenoja reformas un kopīgi pieteicās dalībai Eiropas Savienībā 2022. gadā, aizvadītā gada rādītāji liecina par Gruzijas atsvešināšanos no līdzgaitniecēm.

Komentāri (2)
CopyLinkedIn Draugiem X