Rinkēvičs: Iestāšanās eirozonā bija sarežģīts un saspringts process

Viņš norādīja, ka 2024.gads ir svinību, bet arī refleksiju laiks. Pirms 20 gadiem Latvija kļuva par Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsti, savukārt pirms desmit gadiem ieviesām eiro. Prezidents atzina, ka tie bija mērķtiecīgi lēmumi, pie kuriem strādāja vairāku politiķu, ierēdņu, diplomātu paaudzes, šodien sekmējot mūsu drošību un uzticamību partneru un arī investoru acīs.

"Atceroties to laiku, gribu teikt, ka iestāšanās eirozonā bija sarežģīts un saspringts process. Pirms eiro ieviešanas šo soli atbalstīja aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju, pašā ceļa sākumā tie bija aptuveni 30% iedzīvotāju. 2013.gada pavasara "Eirobarometra" aptauja liecināja par atbalstu 43% apmērā. Savukārt tagad pārliecinošs Latvijas sabiedrības vairākums pilnībā atbalsta Latvijas dalību eirozonā," teica Valsts prezidents.

Rinkēvičs atzīmēja, ka toreiz diskusijas bija emocionālās, bet arī racionālas. Vieniem eiro saistījās ar ekonomisko stabilitāti, prognozējamību, attīstību un vēl vienu soli ciešākai integrācijai ES. Savukārt citiem ļoti negribējās atteikties no monetārās pastāvības, nesen atgūtās nacionālās stabilās un arī skaistās valūtas - lata.

Valsts prezidents uzsvēra, ka 2024.gadā eiro ir kļuvusi par neatņemamu Latvijas ekonomikas un mūsu ikdienas daļu. Eiro ieviešana ir veicinājusi Latvijas konkurētspēju un atvieglojusi iedzīvotāju un uzņēmumu mobilitāti ES. Rinkēviča ieskatā tas ir ļoti stiprinājis arī mūsu saikni ar Eiropu.

Konferences atklāšanas uzrunā, Rinkēvičs pateicās visiem tiem, kas strādāja, lai eiro ieviešana Latvijā būtu veiksmīga. Tāpat viņš pateicās arī tiem, kas šodien dara visu, lai eiro būtu spēcīga un uzticama valūta. Valsts prezidents novēlēja, lai eiro arī turpmāk kalpot Latvijas un Eiropas labā.

Viņš vērsa uzmanību uz to, ka daudzu gadu garumā tiek vaicāts par eiro dzīvotspēju, tomēr eiro pastāvīgi ir pierādījis savu spēku. Prezidents norādīja, ka tas ir pārsteidzošs stāsts par to, kā eiro spēja pielāgoties. 2014.gadā Latvija bija 18.valstis, kas pievienojās eirozonai.

"Tajā laikā Latvija bija kļuvusi par uzticamu ES un NATO dalībvalsti. Konsekventi lēmumi sekmē ciešākas saiknes ar Rietumiem, kas ir mūsu drošības un aizsardzības pamatā. Mēs to uzskatām arī par tādu stūrakmeni Ukrainas cīņai pret agresiju," sacīja Rinkēvičs.

Viņš akcentēja, ka Latvija ieviesa eiro vien četrus gadus pēc globālās finanšu krīzes un kopš tā laika Latvija ir guvusi ievērojamu progresu. Pēc prezidenta paustā, eiro ir izrādījies par spēcīgu rīku, kas nodrošina mūsu ekonomisko stabilitāti un integrāciju ES. Tas arī nodrošina drošības un pārliecības sajūtu uzņēmumiem un sabiedrībai.

"Pēc eiro ieviešanas Latvijai ir nācies piedzīvot vairākas vētras, Covid-19 pandēmija radīja milzīgu izaicinājumu mūsu uzņēmumiem un sabiedrībai. Valdības atbalstu pakotne palīdzēja novērst ekonomisko lejupslīdi, vai vismaz mazināt to. Pēc pandēmijas mūsu ekonomika bija viena mazāk ietekmētajām ES. Tā atšķiras no iepriekšējās finanšu krīzes, kad Latvijas ekonomika saruka visvairāk," teica Rinkēvičs.

Valsts prezidents norādīja, ka Krievijas karš pret Ukrainu ir pārbaudījis Latvijas noturību. Latvija paļāvās uz izejmateriālu un enerģijas importu no Krievijas. Turklāt karš izraisīja strauju inflācijas pieaugumu. Rinkēvičs akcentēja, ka viena gada laikā vairums Latvijas uzņēmumu spēja pārstrukturēt savus piegādes ceļus un atrast jaunus partnerus. Vairums no viņiem ir Eiropā, taču bez eiro tas nebūtu bijis iespējams tik ātri.

Prezidenta ieskatā, mūsu ekonomikas noturība liecina, ka Latvijai ar eiro klājas labāk nekā būtu bijis bez eiro. Latvijai joprojām ir labāks kredītreitings un mazāki valdības aizņēmumu procenti nekā tām valstīm, kas nav pievienojušās eirozonai.

"Kad Latvija pievienojās eirozonai toreizējais Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs norādīja, ka eirozona ir kā klubs, kas atver durvis pie ieejas nevis pie izejas. Latvija ir šajā klubā. Mēs redzam, ka aiz vārtiem jau stāv rinda valstu, piemēram, Bulgāriju. Mēs vēlam viņiem sekmīgu eiro ieviešanu. Rumānija un Čehija arī vēlas pievienoties, lai gan tas nebūs vienkārši. Arī mums tas nebija vienkārši. Eiro vārtu sargs ir diezgan stingrs. Tas nodrošina, ka tiek pilnībā izpildīti ekonomiskās konverģences kritēriji. Kad jūs pievienojaties, jūs esat kopā ar labākajiem," apliecināja Valsts prezidents.

Pēc Rinkēviča paustā, pati dalība eirozonā negarantē sekmes pati par sevi, jo ir pastāvīgi jāpieliek centieni, lai nodrošinātu savu būtiskumu un nozīmību citu klubu dalībnieku lokā un mums ir jāizmanto visas iespējas. Viņa ieskatā tas ir atkarīgs no mums - mums ir jālemj, vai visu ballīti vienkārši sēdēsim stūrī, vai izmantosim iespēju, lai veidotu kontaktus ar jauniem cilvēkiem, veidotu nozīmīgas draudzības un ģenerētu jaunas idejas.

Uzrunas noslēgumā prezidents secināja, ka darāmo un nedarāmo darbu saraksts ir labi zināms. Mums ir jāinvestē cilvēkkapitālā, savienojamībā, ilgtspējā un inovācijās. Tāpat ir jāracionalizē administratīvie procesi efektivitātes palielināšanai. Rinkēvičs pauda pārliecību, ka Latvijai ir nepieciešamais potenciāls un arī atbilstoši apstākļi. Tagad ir pienācis īstais brīdis, lai pieņemtu lēmumus un rīkotos.