/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
:format(webp)/nginx/o/2024/01/25/15849657t1hd0f7.jpg)
Augstākā tiesa atstājusi negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīta par pamatotu Konkurences padomes (KP) konstatētā aizliegtā vienošanās starp diviem būvmateriālu ražotājiem un četriem tirgotājiem par ilgstošu būvmateriālu cenu noteikšanu. Līdz ar minēto iestādes lēmumu prasības pieteicējai – SIA "Depo DIY" – uzlikts naudas sods 3 718 323 eiro apmērā. Savukārt uzņēmums nolēmis vērsties Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātā ar lūgumu vērtēt Latvijā notiekošo konkurences tiesību piemērošanu.
"Depo DIY" valdes priekšsēdētājs Andris Kozlovskis uzskata, ka šajā gadījumā upuris tiek padarīts par vainīgo.
"Diemžēl arī tiesas turpina iet pa KP iemīto taku un turpina vērsties pret to uzņēmumu, kas nepakļāvās kartelim, pret kuru šis kartelis bija vērsts," pauž Kozlovskis.
Jāatgādina, ka KP lietas izpētes laikā vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju – SIA "Depo Diy", AS "Kesko Senukai Latvia", "Kurši" un SIA "Krūza" – vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu "Knauf" un "Norgips" izplatītajai produkcijai.
KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp "Knauf" un "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz "Knauf" un "Norgips" preču cenu.
Taču "Depo DIY" ieskatā tiesvedības ietvaros nav vērtēti uzņēmuma iesniegtie "nepārprotamie pierādījumi", ka tas nav bijis aizliegtās vienošanās dalībnieks.
"Absurdums šajā KP lietā slēpjas tajā, ka uzņēmums tiek apsūdzēts kā karteļa galvenais organizators, neskatoties uz lietā esošajiem pierādījumiem par to, ka "Depo" aktīvi pretojās un ignorēja "Knauf" prasības ievērot viņu diktētās cenas. Papildus tam "Depo" tiek apsūdzēts par vienošanos ar citiem tirgus dalībniekiem, ka "Depo" veikalos "Knauf" produkcija tiks tirgota par zemākām cenām kā citos veikalos. Šādu pierādījumu lietā nav un arī nemaz nevarēja būt. Lietā netika ņemts vērā, ka šis notiek laikā, kad lielākā daļa tirgotāju un piegādātāju, tai skaitā "Knauf" un šajā lietā minētie tirgotāji, bija apvienojušies un izdarīja spiedienu uz citiem tirgotājiem un piegādātājiem, lai tie nestrādātu ar "Depo"," situāciju apraksta Kozlovskis, piebilstot, ka KP apgalvojumi ir savstarpēji pretrunīgi un ekonomiski nepamatoti.
Viņš arī atzīst pārsteigumu, ka tiesa paļāvusies uz KP sniegto "Depo DIY" rīcības interpretāciju, bet pati sniegto informāciju un uzņēmuma skaidrojumus nav kritiski pārbaudījusi un iedziļinājusies.
"Konkrētā lieta vēlreiz apliecina formālismu un izpratnes trūkumu par ekonomiskām sakarībām, ko var novērot konkurences tiesību piemērošanā jau vismaz 20 gadus, un nepārprotamo vajadzību pēc būtiskiem uzlabojumiem konkurences tiesību piemērošanā, un tādēļ
"Depo" ir nolēmis vērsties Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātā ar lūgumu vērtēt Latvijas Republikā notiekošo konkurences tiesību piemērošanu, jeb, precīzāk, nepiemērošanu," informē "Depo DIY" valdes priekšsēdētājs.
No soda nomaksas uzņēmums gan nevairīsies. "Turpināt attīstīt uzņēmumu un motivēt sevi aktīvi strādāt, un maksāt nodokļus šai valstij ir vieglāk, ja šo sodu uztveram kā "Ziedojumu" valstij. "Ziedojumu", kuru, kā mēs ceram, valstsvīri ieguldīs Konkurences padomes un administratīvo tiesu kompetenču paaugstināšanai, lai šīs iestādes galvenokārt strādātu sabiedrības un valsts ekonomikas izaugsmes interesēs, nevis tikai valsts kases ieņēmumu plāna izpildei," klāsta Kozlovskis.
Jau ziņots, ka pirms KP lēmuma pieņemšanas ar "Knauf", "Norgips" un "Krūza" tika noslēgti administratīvie līgumi, kas paredzēja izbeigt tiesisko strīdu un samaksāt naudas sodu kopā 1,6 miljonu eiro apmērā. Savukārt pārējiem trim būvmateriālu tirgotājiem – "Kesko Senukai Latvia", "Kurši", kā arī "Depo Diy" – tika piemērots naudas sods kopumā 5,8 miljonu eiro apmērā.
Trīs sodītie būvmateriālu tirgotāji KP 2017.gada lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā, un 2020.gadā tiesa noraidīja uzņēmumu pieteikumus, atzīstot KP lēmumu par pamatotu. "Kesko Senukai Latvia" lēma uzņēmumam nelabvēlīgo tiesas spriedumu nepārsūdzēt un samaksāja piemēroto naudas sodu 920 618 eiro apmērā. Savukārt "Kurši" un "Depo Diy" par Administratīvās apgabaltiesas spriedumiem iesniedza kasācijas sūdzību AT.
Pēc KP Juridiskā departamenta direktora pienākumu izpildītāja Andra Eglona paustā, minētajā kartelī iesaistītie uzņēmumi savas rīcības aizstāvībai tiesā norādīja, ka "Knauf" un "Norgips" izmantoja dominējošo stāvokli un izveidoja un ieviesa sistēmu, par kādām cenām mazumtirgotāji drīkst tirgot preces, kā arī "Knauf" bija pietiekama tirgus vara, lai panāktu, ka pārējie tirgus dalībnieki sistēmu ievēro.
Uzziņai:
Būvmateriālu tirgotāja SIA "Depo DIY" ("Depo") 2022.gadā strādāja ar 336,198 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 28,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 27,7% līdz 16,654 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv".
"Depo DIY" reģistrēta 2004.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 7 501 006 eiro. "Depo" vienīgā īpašniece ir SIA "DMT Pluss". Pēc "Firmas.lv" informācijas, "DMT Pluss" lielākais īpašnieks ir Andris Kozlovskis (25,19%), pa 19,94% kapitāldaļu pieder Verai Matisonei, Artim Kozlovskim un Vinetai Atvarai, savukārt 15% pieder SIA "Ausekļa ielas nams", kas pieder Mārai Lielcepurei-Gaveikai (48,34%), SIA "Paradox Holdings" (48,34%) un SIA "EQT Baltic" (3,32%). "Paradox Holdings" pieder Ģirtam Rungainim (66,67%) un Ingai Rungainei (33,33%), bet "EQT Baltic" vienīgais īpašnieks ir Kristaps Bērziņš.