Šis gads Latvijā iesākās ar ļoti zemu gaisa temperatūru. Tas nozīmē, ka bija ne tikai jāģērbjas siltāk, dodoties ārā, bet arī lielāku siltumenerģijas patēriņu ēkās. Par gaidāmajiem apkures rēķiniem, par daudzdzīvokļu ēku vājajām vietām apkures sezonā, neapsildītu kāpņutelpu bīstamību un kā daudzdzīvokļu ēkās tomēr iespējams samazināt siltuma patēriņu, nerenovējot ēku, TVNET raidījumā "Pulss" sarunājamies ar AS “Rīgas siltums” valdes locekli, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes locekli, inženierzinātņu doktoru un Rīgas Tehniskās universitātes docentu Uģi Osi.

Kur daudzdzīvokļu ēkās visbiežāk "pazūd" siltums?

"Rīgas siltums" atbild par siltuma padevi līdz ēkai, ar kuru noslēgts līgums par siltumenerģijas piegādi, taču tālāk atbildība gulstas uz attiecīgā nama apsaimniekotāja pleciem. Runājot par to, kam ēku apsaimniekotājiem jāpievērš uzmanība, lai iedzīvotāji ziemā nepaliktu bez apkures, "Rīgas siltuma" valdes loceklis atklāj, ka vājākā vieta ir ēku bēniņi.

"Visvājākā vieta ēkās ir bēniņos, kur ir karstā ūdens un tā cirkulācijas cauruļvadi. Ja šie cauruļvadi vai bēniņi nav nosiltināti, tad nakts laikā, kad karstā ūdens patēriņa nav, caurules atdziest un stūros var rasties aizsaldējums."

Osis arī norāda, ka apsaimniekotājiem ir jāseko līdzi un jāspēj pieregulēt siltummezgla temperatūra atbilstoši apstākļiem, nepaļaujoties tikai uz sensoru automātisko darbību...

Komentāri (4)
CopyLinkedIn Draugiem X