Nopludinātos e-pastos žurnālisti atklājuši Tatjanas Ždanokas saistību ar Krievijas izlūkdienestu (21)

Tatjana Ždanoka e-pastu korespondencē komunicējusi un organizējusi tikšanās ar Krievijas pilsoni Dmitriju Gladeju, kurš darbojās Krievijas Federālajā drošības dienestā un labāk pazīstams ar akronīmu FSB. Gladeju oficiālais uzdevums pēdējo desmitgažu laikā ir bijis pārstāvēt Krieviju vēlēšanu novērošanas organizācijās. Gladejs piedalījies tādu problemātisku vēlēšanu leģitimizācijā, kur citas starptautiskas organizācijas saskatīja problēmas.

Aizdomu ēna par Ždanoku kā Kremļa ietekmes aģenti krīt jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tomēr līdz šim nav bijuši nepārprotami pierādījumi, ka viņas darbības tiek koordinētas ar Krievijas izlūkdienestiesm.

E-pastu sarakste, kas nonākusi Krievijas pētnieciskā izdevuma "Insider" rokās, pierāda, ka Ždakoka vismaz kopš 2004. gada regulāri informēja Krievijas izlūkdienestus par savām aktivitātēm, kā arī lūdza finansējumu.

Ždanoka sniegusi atbildi Re:Baltica žurnālistiem, ka e-pastu autentiskumu nenoliedz, taču neuzskata par pieņemamu komentēt personīgus dokumentus, kuri iegūti ar hakeru palīdzību.

Kā raksta "Re:Baltica", Ždanoka ar Gladeju plānoja tikšanās Eiropā. Lai gan vēstulēs viņi nekad neapsprieda tikšanos saturu, par attiecību raksturu liecina, piemēram, kāds 2007.gada e-pasts ar nosaukumu "Atskaite". Tajā Ždanoka taisnojusies, ka neesot paspējusi nosūtīt solīto informāciju no Strasbūras, bet vēstules rakstīšanas brīdī viņa esot Krimā, kur, "par laimi, ir e- pasts", taču drīz jāatbrīvojot dators, tādēļ "ļoti īsi par padarīto kopš jūnija".

Ždanoka rakstījusi, ka 26.jūnijā sarīkota publiska uzklausīšana EP, kurā sanākušie kritizējuši Igaunijas varas iestāžu it kā agresīvo "rīcību pret [Bronzas kareivja pārvietošanas] demonstrācijas dalībniekiem". Pasākums EP apzināti rīkots Starptautisko spīdzināšanas upuru atbalsta dienā. Ždanoka norāda, ka to "plaši aprakstīja Krievijas, Igaunijas un Latvijas mediji. (Lielu reportāžu uzrakstīja mans praktikants Ivans Engaševs, un to nopublicēja divas lielas Latvijas krievu avīzes un iknedēļas "Rakurs".)"

"Re:Baltica" noskaidroja, ka "lielo reportāžu" bez autora vārda nopublicēja Daugavpils avīze "Gorod" un "Čas". "Rakurs" bija partijas LKS iekšējais izdevums.

11.augustā sarīkota trīs dienu nometne, kurā satikās pārstāvji no Latvijas "antifašistiem" un Igaunijas "Nakts sardzes". Pēdējās pārstāvjus vainoja 2007.gada aprīļa masu nekārtību izraisīšanā, protestējot pret padomju pieminekļa pārvietošanu uz pilsētas kapiem. "Sanāksmē tika pieņemts lēmums izveidot starptautisku antifašistu apvienību."

Par Latviju Ždanoka ziņojusi, ka nodibināts "Tatjanas Ždanokas fonds "Krievu skolai"", kas apmaksās iknedēļas raidījumu "Stunda krievu skolai". "Šīs programmas mērķis būs informēt vecākus par problēmām, kas var rasties, ja bērnus nosūtīs mācīties latviešu skolās vai bērnudārzos". "Re:Baltica" noskaidroja, ka raidījumu translēja "Radio PIK", kas pieder citam prokrieviski noskaņotam izbijušam politiķim Jurim Žuravļovam.

Kā pēdējo darbu Ždanoka atskaitē minējusi gatavošanos izstādei "Krievi Latvijā", ko plānots izvietot EP. Saskaņā ar viņas rakstīto, izstādes mērķis esot bijis "sasist iesakņojušos latviešu oficiālo mītu par krievu iedzīvotājiem Latvijā kā imigrantiem".

2010.gada pavasarī Ždanoka sūtījusi Gladejam ieceres Otrā pasaules kara beigu svinībām Latvijā, ko vietējā krievvalodīgā kopiena svin 9.maijā. Šoreiz viņa lūgusi naudu - kopumā 6000 ASV dolāru - lai nopirktu 10 000 metru Georga lentīšu, ko dalīt pasākumu dalībniekiem Latvijas pilsētās. Par 1500 dolāriem viņa vēlējusies 1000 eksemplāros atkārtoti izdot kara dziesmu krājumu, ko izplatīt veterāniem. Vēl nauda bijusi vajadzīga Latvijas kara veterānu braucienam uz Austriju un Beļģiju, un konkursa "Jaunatne - Lielās uzvaras gadadienai" organizēšanai.

Ždanoka "Re:Baltica" neatbildēja, vai toreiz naudu saņēmusi. Gladeju viņa pazīstot jau kopš 70.gadiem, kad kā studenti Kaukāzā mācījušies slēpot. Turpinājuši tikties gan Sanktpēterburgā, kur Gladejs ar sievu dzīvojis, gan Rīgā, kad Gladeja meita apprecējusies ar latvieti. Gladejs strādājis Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) Parlamentārās Asamblejas (PA) sekretariātā un viņa kā EP deputāte piedalījusies tā rīkotajos pasākumos Pēterburgā. No 2014. līdz 2019.gadam Ždanoka aicinājusi NVS PA pārstāvjus uz dažām konferencēm, ko pati rīkojusi Briselē.

Ar Gladeju Ždanoka regulāri sazinājusies vismaz astoņus gadus, līdz pat 2013.gadam, liecina "The Insider" rīcībā esošie dokumenti. Situācija mainījusies 2013.gada septembrī, kad Gladejs e-pastu no eiroparlamentārietes pārsūtījis uz jaunu e-pasta adresi. Pāris mēnešus vēlāk Gladejs virtuāli Ždanoku iepazīstinājis ar kādu "Sergeju Krasinu", kuram viņa pēc tam jau rakstījusi pa tiešo.

Kā raksta "Re:Baltica", Gladejs un Beltjukovs nav vienīgie FSB darbinieki, kuriem Ždanoka palīdzējusi. 2014.gada pavasarī - laikā, kad Krievija jau bija anektējusi Krimu, - Ždanoka lūdza Beļģijas vēstniecībai Krievijā izsniegt Šengenas vīzu kādam Artjomam Kurejevam, lai viņš varētu apmeklēt EP. Šāda informācija redzama Igaunijas tiesas spriedumā, ar kuru 2022.gadā tā notiesāja pašpasludināto "Igaunijas cilvēktiesību ombudu" Sergeju Seredenko par darbībām, kas apdraud Igaunijas valsts pastāvēšanu. Kurejevs spriedumā identificēts Krievijas drošības dienesta darbinieks un viens no Seredenko kuratoriem.

Ždanoka ir bijusi saziņā ar vēl vienu FSB darbinieku - Georgiju Muradovu. 2009.gadā TV3 raidījums "Nekā personīga" fiksēja, kā tobrīd Maskavas mērijas pārstāvis Muradovs ieradās Rīgā un aicināja vietējos krievus balsot par Ždanoku EP vēlēšanās. Žurnālisti nofilmēja, kā vienā no pasākumiem kara veterāniem tika dalīta arī nauda.

Ždanoka pēc "Re:Baltica" materiāla publicēšanas plašsaziņas līdzekļiem izplatīja paziņojumu, kurā uzsver, ka personīgā elektroniskā pasta uzlaušana bez tiesībsargājošo iestāžu sankcijas ir nepieļaujama un šīs darbības kvalificējamas kā personas datu zādzība, kas ir kriminālnoziegums.

Ždanoka pauž viedokli, ka "Re:Baltica", lūdzot ar steigu atbildēt uz aizsūtītajiem jautājumiem, centušies viņu iebiedēt pirms viena no viņas rīkotajiem Eiropas holokausta upuru piemiņas pasākumiem, kurā tikšot arī prezentēta filma par Rīgas geto, kurai sekošot "diskusija par neofašisma atdzimšanu ES dalībvalstīs, arī Latvijā".

Pilnu rakstu lasi Re:Baltica publikācijā.