LTAB pauž bažas par "Balcia" rīcības atbilstību godīgai komercpraksei

LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins skaidro, ka personas, kuras vairākus gadus iepriekš, vadot citu apdrošināšanas sabiedrību, bija tiešā veidā iesaistītas obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) nozares politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā, šobrīd ne vien aktīvi nostājas pret pašu iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, bet aktīvi izmanto dažādus administratīvi tiesiskus līdzekļus, lai ietekmētu LTAB lēmumus un panāktu rezultātu sava personīgā biznesa vajadzībām. Tādējādi LTAB rodas bažas par "Balcia" patiesajiem nodomiem Latvijas tirgū.

Abāšins uzsver, ka "Balcia" īpašnieki un amatpersonas ir tie paši cilvēki, kas iepriekš, vadot citu apdrošināšanas sabiedrību, vairākkārtīgi ir balsojušas un pieņēmušas lēmumus par darbībām, kurās Konkurences padome šobrīd saskatījusi pārkāpumus. Šobrīd viņi ne vien nostājas pret pašu agrāk pieņemtajiem lēmumiem, bet arī vēlas panākt īpašākus nosacījumus kompānijai, kuru pārstāv patlaban, pauž LTAB valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka "Balcia" ne tikai kā vienīgie izcīnījuši iespēju nemaksāt iestāšanās maksu, bet aktīvi izmanto dažādus administratīvi tiesiskus līdzekļus, lai ietekmētu LTAB lēmumus un panāktu sava personīgā biznesa interesēm atbilstošāko rezultātu.

LTAB vērš uzmanību arī uz "Balcia" publisko komunikāciju un paziņojumiem par OCTA sadārdzināšanos. Abāšins norāda, ka šobrīd tirgū ir viens konkrēts dalībnieks - "Balcia", kurš vairākkārtīgi mērķtiecīgi izplata paziņojumus par it kā neizbēgamu OCTA cenu celšanos, tādējādi radot nepareizu priekšstatu par to, ka tas ir visu apdrošinātāju viedoklis un maldinot patērētājus par OCTA polišu sadārdzinājuma neizbēgamību.

"Vēlamies norādīt, ka cenu veidošanās ir tikai un vienīgi katras apdrošināšanas sabiedrības iekšēja politika, kas nedrīkst tikt saskaņota vai publiski ietekmēta no citu nozares dalībnieku puses. Uzskatām, ka ar savu darbību "Balcia" neveicina labu praksi veselīgas konkurences veidošanā un pārkāpj Konkurences padomes rekomendācijas," skaidro Abāšins.

Pēc šī gada sākumā ar Konkurences padomi panāktā izlīguma, ar kuru LTAB tika piemērots naudas sods, LTAB jau ziņoja, ka tā ietekme uz patērētājiem nebūs būtiska. Lai ietekme uz klientiem būtu pēc iespējas mazāka, ar Konkurences padomi LTAB vienojusies šo izlīguma maksu nomaksāt ilgākā termiņā.

Abāšins atzīst, ka sodu biedrība plāno segt no apdrošinātāju veiktajām iemaksām LTAB, jo citu finansējuma avotu LTAB nemaz nav, bet, salīdzinot tā apmēru ar citiem ekonomiskajiem faktoriem, kas regulāri ietekmē nozari un OCTA polišu cenas, šī noteikti nav izmaksu pozīcija, kas varētu atstāt ievērojamu ietekmi uz patērētājiem vai radīs būtiskas izmaiņas nozarē.

Papildus, lai mazinātu bažas par tiešu soda naudas ietekmi uz OCTA cenām, uz biedru sapulci tiek virzīts lēmums, ka šīs apdrošinātāju iemaksas netiek iekļautas LTAB finansēšanas parastajos atskaitījumos un soda nomaksai apdrošinātāji veiks tam speciāli tēmētas iemaksas.

Savukārt apdrošināšanas kompānija "Balcia" uzskata, ka segt Konkurences padomes (KP) LTAB piemēroto soda naudu uz iedzīvotāju rēķina ir nepieņemami, aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja "Balcia" valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Viņš norāda, ka "Balcia" ir iniciējusi un panākusi netaisnības novēršanu Latvijas obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) sistēmā, izejot cauri visai Latvijas tiesu sistēmai, un netaisnību ar oficiālu lēmumu ir atzinusi arī Konkurences padome.

Savukārt LTAB un tās biedri "Balcia" ieskatā joprojām demonstrē tiesisko nihilismu, publiski neatzīstot un neatvainojoties Latvijas transportlīdzekļu autovadītājiem par prettiesisku darbību vairāku gadu garumā, bet vēl vairāk, tagad uzlikto sodu neplāno maksāt no vēsturisko gadu peļņas, bet gan uzliekot to segt visiem Latvijas transportlīdzekļu īpašniekiem no katras šinī gadā pirktās polises.

Pēc aktuālākajiem Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, Latvijā ir 919 261 reģistrēts, tehniskā kārtībā esošs un ar OCTA polisi apdrošināts transporta līdzeklis. "Tas nozīmē, ka auto ir vidēji katram otrajam Latvijas iedzīvotājam, un visiem šiem cilvēkiem ir jāuzņemas finansiāla atbildība par LTAB padomes patvaļu," skaidro Lucaus.

Viņš norāda, ka "Balcia" piekrīt LTAB piemērotajam naudassodam, taču nepiekrīt tam, kādā veidā to ir plānots nomaksāt, proti, uz iedzīvotāju rēķina.

Lucaus informē, ka LTAB iekšējā biedru sapulcē virzīja 2024.gada budžeta projektu, kurš sevī ietver priekšlikumu budžetā iekļaut ar Konkurences padomes lietu saistītos juridiskos izdevumus un soda naudu. Šos līdzekļus biedrība cer atgūt, paaugstinot LTAB biedru regulāro ieskaitījumu apmēru, tostarp OCTA ieskaitījumus no katra noslēgtā apdrošināšanas līguma. Tas nozīmē, ka rezultātā tiktu celtas OCTA polises cenas.

"Balcia" kategoriski iebilda šāda budžeta projekta apstiprināšanai, tomēr ar LTAB biedru vairākumu balsojumā lēmums stājās spēkā un LTAB 2024.gada budžets tika apstiprināts.

"Tā vietā, lai pilnībā atzītu savu vainu un uzņemtos atbildību, LTAB ir izvēlējusies soda naudas piemērošanas gadījumā šīs izmaksas segt no OCTA pircēju nākotnes maksājumiem. Tas ir netaisnīgi un negodprātīgi, jo sods par jau veiktu pārkāpumu būtu jāmaksā LTAB biedriem, kas piedalījās pārkāpuma izdarīšanā, līdz ar to samaksa jāveic no vēsturiski gūtajiem ienākumiem," uzskata Lucaus.

Viņš atzīst, ka šis "Balcia" viedoklis apdrošināšanas tirgus spēlētāju vidū nav populārs, tomēr "Balcia" uzskata, ka segt soda naudu no Latvijas iedzīvotāju kabatām ir nekaunīgi. Turklāt LTAB paredzējusi, ka biedru ieskaitījuma apmēra paaugstināšana attiektos arī uz "Balcia", kas nozīmē, ka būtībā cietušais daļēji apmaksātu pārkāpējam piespriesto sodu. Arī Konkurences padome skaidrojusi, ka atbilstoši Konkurences likumam uz tiem biedrības biedriem, kuri nav bijuši iesaistīti konkurences tiesību pārkāpuma īstenošanā, nav pamats tieši vai netieši attiecināt naudas soda samaksu.

Lucaus atgādina, ka LTAB ir biedrība, kuras biedri ir apdrošināšanas sabiedrības. Tā tika izveidota 2004.gadā, kad tika likvidēta valsts institūcija - Satiksmes birojs, kurš atradās Finanšu ministrijas pārraudzībā un kura uzdevums bija nodrošināt OCTA sistēmas sekmīgu darbību Latvijā. Pēc biroja likvidācijas visi tā uzdevumi tika nodoti LTAB, sniedzot biedrībai pilnvaras lemt par pārvaldību tirgū, kurā paši pelna.

Vienlaikus OCTA likumā netika skaidri ierakstīts, ka LTAB, pildot valsts pārvaldes uzdevumu, atrodas Finanšu ministrijas pārraudzībā. Vērtējot juridiski, Lucaus atzīst, ka, mainot personu, kas pilda konkrēto uzdevumu (no valsts institūcijas uz privātpersonu - LTAB), tika mainīta padotība, un minētā valsts pārvaldes uzdevuma izpilde joprojām palika Finanšu ministrijas pārraudzībā. Tomēr Finanšu ministrija nepamatoti neatzīst savas pārraudzības ievērojamu tvērumu un vēlas izvairīties no LTAB kontroles, norāda Lucaus. Rezultātā LTAB gadiem ilgi ir pildījusi valsts pārvaldes uzdevumu bez pienācīgas uzraudzības no valsts puses.

Ņemot vērā notikušo, Lucaus uzskata, ka nākotnē Finanšu ministrijai būtu jāpalielina LTAB uzraudzība. To apliecina arī Senāta lēmums, ka ar OCTA likumu LTAB ir deleģēts valsts pārvaldes uzdevums - nodrošināt OCTA sistēmas sekmīgu darbību un valstij (Finanšu ministrijai) ir jākontrolē LTAB darbība šī uzdevuma izpildē.

Ja Finanšu ministrija lems, ka tā neatsauks LTAB budžetu, "Balcia" vērsīsies tiesā, lai aizstāvētu Latvijas transportlīdzekļu īpašnieku finansiālās intereses un uzlabotu Latvijas OCTA sistēmas konkurētspēju Eiropas Savienībā, informē Lucaus.

Jau ziņots, ka Konkurences padome (KP) janvāra sākumā piemērojusi naudas sodu LTAB 336 086 eiro apmērā par konkurenci kropļojošām biedrības darbībām, aģentūru LETA informēja KP.

Pēc LTAB iniciatīvas, starp KP un LTAB noslēgts izlīgums, tādējādi biedrība apstiprina savu vainu pārkāpumā un apņemas nepārsūdzēt KP lēmumu, par ko LTAB piemērots naudas soda samazinājums.

Atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā noteiktajam dalība LTAB ir priekšnoteikums darbības sākšanai OCTA tirgū Latvijā. Vairāk nekā desmit gadus, lai kļūtu par LTAB biedru, bija jāizpilda vairākas prasības, tostarp jāveic vienreizējs iestāšanās maksājums, kura apmēru noteica LTAB un kas bija biedrības patstāvīgs lēmums.

KP izpēte sākta, jo 2021.gada 2.augustā institūcija saņēma "Balcia" iesniegumu par LTAB noteikto iestāšanās naudu.

Šobrīd Latvijā OCTA pakalpojumu sniedz deviņi apdrošinātāji - četras Latvijā reģistrētas un piecas ārvalstu sabiedrību filiāles, kas reģistrētas Latvijas tirgū. Ņemot vērā, ka OCTA pakalpojumu var sniegt tikai LTAB biedri, LTAB prettiesiskā rīcība ietekmēja konkurences izaugsmi visā OCTA tirgū. KP ieskatā, ikviena jauna un spējīga tirgus dalībnieka ienākšana tirgū var atstāt nozīmīgu ietekmi uz tirgu, tāpēc nepamatotu maksājumu noteikšana var būt būtisks konkurenci ierobežojošs šķērslis.

Izmeklēšanas laikā KP konstatēja, ka LTAB noteiktā iestāšanās maksa tās paredzētajā apmērā nebija pamatota. Tāpat LTAB laika posmā no vismaz 2011.gada līdz 2022.gadam nebija noteicis leģitīmu mērķi, lai pamatoti varētu noteikt maksu un tās apmēru par iestāšanos biedrībā.

KP arī secināja, ka iestāšanās maksas aprēķina formula, kas tikusi vairākkārt rediģēta, ir bijusi neskaidri definēta un dažādi interpretējama, kas varējis radīt formulas nevienlīdzīgu piemērošanu starp potenciālajiem LTAB biedriem. Turklāt LTAB darbinieki apzinājās, ka iestāšanās maksas noteikšana, iespējams, var veidot konkurences tiesību pārkāpumu un atturēt tirgus dalībniekus no iestāšanās LTAB.

Tādējādi KP secināja, ka LTAB rīcība, nosakot un piemērojot noteikta apmēra iestāšanās maksu kā priekšnosacījumu dalībai biedrībā laika posmā vismaz no 2011.gada 20.aprīļa līdz 2022.gada 16.maijam, ir kavējusi jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu OCTA tirgū Latvijā un ir pretrunā ar līgumu par Eiropas Savienības darbību.

"Balcia" ir Latvijā dibināta risku apdrošināšanas kompānija. "Balcia" strādāja ar centrālo biroju Rīgā un filiālēm Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Vācijā. Netiešā veidā būtiska līdzdalība "Balcia Insurance" kapitālā ir Gintam Dandzbergam, Paulam Dandzbergam un Martam Dandzbergam (katram no 20% līdz 33%).