Burvis ir tas, kurš ar velnišķiem līdzekļiem apzināti cenšas kaut ko panākt, sasniegt vai dabūt, savā grāmatā “Burvju demonomānija” raksta franču jurists Žans Bodēns. Iedvesmu apjomīgajam darbam viņš guva 1578. gada aprīļa pēdējā dienā, kad tiesas priekšā stājās Žanna Arviljē no Verberī. Viņaprāt, tiesneši prasmīgi pierādīja sievietes vainu burvestībā un sprieda bargu sodu, ko pelnījušas raganas, – sadedzināt dzīvu. “Demonomānija” piešķīla jaunu dzirksteli nežēlīgajām sieviešu vajāšanām, par ko Bodēns ne reizi vien kritizēts. Raganas vajāja arī Latvijas teritorijā. Vēl 18. gadsimta sākumā Kurzemē tiesāja ganu meitu Madi, jo mācītājs ticēja, ka viņas gaisā pamestās ogas nokrita pār druvām kā postoša krusa. Bodēna grāmatas eksemplārs apskatāms arī vienā no Latvijas muzejiem.

“Procesa noslēgums pret raganu, uz ko es biju izsaukts 1578. gada aprīļa pēdējā dienā, deva man iespēju ķerties pie spalvas, lai nedaudz izgaismotu raganu tēmu, kas šķiet apbrīnojami dīvaina un daudziem neticama. Šīs raganas vārds bija Žanna Arviljē, kas dzīvoja Verberī pie Kompjeņas un tika apsūdzēta par daudzu cilvēku un dzīvnieku nāves izraisīšanu.”

Tā savā grāmatā “Burvju demonomānija” (franciski “De la Demonomanie des sorciers”) raksta sava laika ietekmīgs jurists, suverenitātes jēdziena un Francijas tiesībzinātnes pamatlicējs Žans Bodēns. Žannas Arviljē tiesāšanu viņš vērtēja kā paraugprāvu, kur viss bija skaidrs: vainīgā, viņas vaina un par to saņemtais taisnīgais sods. Bodēns bija pilnīgi pārliecināts, ka raganas un burvji eksistē un ar savām ļaunajām darbībām izjauc pasaules kārtību. Un viņš to līdz pēdējam sīkumam un detaļai pamatoja savā apjomīgajā darbā.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X