Cik liels Latvijas sabiedrībā ir vidusslānis? Kāda ir tā rocība? Lai gan politikas dokumentos un politiķu runās ik pa laikam uzplaiksnī sauklis par stipra vidusslāņa veidošanos sabiedrībā, pētījumu par to ir maz. Centrālā statistikas pārvalde veic ikgadēju aptauju par mājsaimniecību kopumā saņemtajiem ienākumiem, bet atsevišķi eksperti vidusslānim pieskaras, pētot kādas nozares tendences. Piemēram, Latvijas Bankas ekonomisti secinājuši, ka Latvijas sabiedrības turības līmenis pēdējos gados vidēji ir audzis lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Citiem vārdiem sakot, labklājība kaimiņvalstīs pēdējos gados augusi straujāk.

“Vidusslāņa apmēram nav viena vispāratzīta rādītāja, jo vidusslāni var definēt ļoti dažādi,” saka Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas pārvaldes ekonomists Andrejs Semjonovs. “Vidusslāņa definīcijā sociologi papildu uzsvaru liktu uz iedzīvotāja izglītības līmeni un nodarbošanās veidu. Antropologi, iespējams, pievērstu uzmanību arī iedzīvotāju kultūrai un statusam sabiedrībā.“

“Ekonomisti definīcijā lielāku uzsvaru nereti atvēl finansiāliem apsvērumiem, taču arī šādam vērtējumam var būt atšķirīgas pieejas,” turpina Semjonovs. “Piemēram, no vienas puses, var tikt vērtēts indivīda vai ģimenes kopējo (ne tikai darba algas) ienākumu līmenis un/vai šis ienākumu līmeņa salīdzinājums ar pārējās sabiedrības ienākumu līmeni. No otras puses, papildus var tikt vērtētas indivīda izdevumu iespējas - piemēram, reizi gadā doties nedēļu garā ceļojumā, veikt uzkrājumus utt. Tostarp secināts, ka, piemēram, ASV vidusslāņa apmēra noteikšanā ir izmantoti vismaz 12 dažādi rādītāji.”

Komentāri (4)
CopyLinkedIn Draugiem X