VDD vērtēs publiski izskanējušo informāciju par Ždanokas vēsturisko sadarbību ar Krieviju (3)

VDD atgādina, ka līdz 2016. gadam Latvijas normatīvais regulējums neparedzēja kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas Republiku. Tāpēc mediju saturā publicētās vēsturiskās epizodes, kuras attiecas uz 2005. līdz 2013. gadu, nekvalificējās kā noziegums. Lai arī VDD vērtējumā šāda veida darbības radīja draudus mūsu valstij, par ko dienests vēsturiski ir informējis gan tā laika valsts amatpersonas un lēmuma pieņēmējus, gan sabiedrību, tomēr personas saukšana pie kriminālatbildības par šāda veida darbībām nebija iespējama. Attiecīgi līdz 2016. gadam VDD mērķtiecīgi īstenoja pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus konstatēto apdraudējumu valsts drošībai novēršanai.

VDD vērtējumā T. Ždanokas Eiropas Parlamenta deputātes statuss un šā statusa nodrošinātā tiesiskā imunitāte bija nozīmīgs apstāklis, kas sekmēja viņas aktivitātes Krievijas ģeopolitisko interešu atbalstam.

2016. gadā VDD sadarbībā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu un Satversmes aizsardzības biroju rosināja pilnveidot Latvijas normatīvo regulējumu. Viens no iemesliem, kāpēc bija nepieciešamas izmaiņas, – Krievijas īstenotās t.s. tautiešu politikas un citu nemilitārās ietekmes izpausmju radītais apdraudējums, kam atbalstu sniedza arī Latvijas valstspiederīgie. Tā rezultātā 2016. gadā spēkā stājās nozīmīgi grozījumi Krimināllikumā, kas cita starpā paredzēja kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas Republiku. Vienlaikus jāatzīmē, ka šiem grozījumiem nav piemērojams atpakaļejošs spēks.

Neskatoties uz minēto, VDD izvērtēs informāciju par T. Ždanokas iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem.

Premjerei nav precīzas informācijas, vai pašlaik iespējama Ždanokas pārstāvētās LKS darba apturēšana

Premjerei Evikai Siliņai (JV) nav precīzas informācijas, vai pašlaik iespējama Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Tatjanas Ždanokas pārstāvētās Latvijas Krievu savienības (LKS) darba apturēšana, par kuras līderi atklātībā nākusi informācija par iespējamu sadarbību ar Krievijas specdienestiem.

Vaicāta par iespējām ierobežot Ždanokas un viņas vadītās LKS darbību, Siliņa pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes atzīmēja, ka pašlaik nav vēl skaidrs, vai pie esošā regulējuma var aizliegt organizācijas darbību, ja sadarbības fakts nav oficiāli konstatēts kriminālprocesā.

Siliņa izcēla gan jau paveikto cīņā pret noziegumiem pret valsti, gan arī pieļāva iespēju turpināt likumdošanas stiprināšanu. Ja nepieciešams, varam skatīties uz jauniem papildu grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā, lai noteiktu stingrāku regulējumu, izteicās politiķe.

Valsts drošības dienests (VDD) ir norādījis, ka pēc papildu informācijas saņemšanas tiks turpināta izmeklēšana attiecībā uz konkrēto politisko spēku vai politiķi, atzīmēja Ministru prezidente.

Siliņa vērsa uzmanību, ka Saeima 2022.gadā pieņēma vēlēšanu likumu grozījumus, kas liedz tiesības kandidēt uz EP bijušajiem komunistiskā režīma darboņiem, kas iestājās pret Latvijas neatkarības atjaunošanu, un šis ierobežojums attiecas arī uz Ždanoku.

Saeima grozījumus veica EP vēlēšanu likumā, tajos nosakot, ka EP vēlēšanās Latvijā nevar kandidēt un EP nevar ievēlēt personu, kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā (Latvijas Komunistiskajā partijā) un citās līdzīgās organizācijās. Ministru prezidente uzsvēra to kā politisku panākumu.

Tāpat ir stiprināts Krimināllikums, paredzot bargāku atbildību tām personām, kas sadarbojas ar ārvalstu aģentiem, uzsvēra Siliņa. Neesot noslēpums, ka iepriekš tiesas ļoti rezervēti piemērojušas attiecīgās normas, tāpēc koalīcija no savas puses ir gatava turpināt likumdošanas uzlabošanu, solīja premjerministre.