"Delna" iesaka pārskatīt valsts finansējuma piešķiršanas modeli partijām (1)

Latvijas 2023.gada Korupcijas uztveres indeksa (KUI) rezultāti liecina, ka, lai gan Latvijas virzība korupcijas mazināšanā saglabā savu pozitīvo ilgtermiņa dinamiku, tomēr lēnais progress nozīmē, ka Latvijas nacionālā attīstības plānā izvirzīto mērķu sasniegšana 2024. un 2027.gada rezultātu pieaugumam nav iespējama.

Latvijai palicis tikai viens gads, lai sasniegtu 2024.gadam uzstādīto mērķu un nepieciešama ambicioza izlēmīga rīcība, definējot korupcijas novēršanu un apkarošanu kā valstisku prioritāti.

Lai gan atzinīgi vērtējams fakts, ka Evikas Siliņas valdības deklarācijas (2023) sadaļā par "Drošu Latviju" iekļauts punkts ar apņemšanos attīstīt tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēt tās cilvēkresursos un izglītībā, šāda apņemšanās, lai gan būtiska eksistējošā normatīvā regulējuma pilnvērtīgai ieviešanai, varētu nebūt pietiekami ambicioza.

Balstoties uz veikto analīzi, "Delna" iesaka valdībai un lēmumu pieņēmējiem sākt darbu pie iepriekšējos gados identificēto problēmu risināšanas un jauno izaicinājumu pārvarēšanas.

Politiskā un publiskā sektora godprātības jomā "Delna" iesaka stiprināt pasākumus interešu konflikta novēršanai. Pirmkārt, ieviešot mehānismus augsta līmeņa amatpersonām deklarēt privātās intereses, tiklīdz tās rodas. Otrkārt, nodrošināt valsts amatpersonu deklarāciju pieejamību mašīnlasāmā formātā; un, treškārt, uzlabojot Valsts ieņēmumu dienesta valsts amatpersonu deklarāciju un citu datu kvalitāti un pieejamību.

Politiskā un publiskā sektora godprātības jomā "Delna" rosina sašaurināt pašvaldību deputātu amatu savienošanas iespējas, liedzot iespēju pašvaldību deputātiem ieņemt amatu pašvaldības iestādēs, kuras saņem pašvaldības budžetu.

Tāpat eksperti iesaka valsts un pašvaldību pārvaldes institūcijām sekot prokuratūras piemēram un izstrādāt vai atjaunot savus ētikas kodeksus, kā arī iedzīvināt ētikas kodeksus institūciju darbā.

"Delna" iesaka veikt interešu konflikta pārvaldības sistēmas un risku novērtējumu, novēršot trūkumus pārvaldībā, un izveidojot sistēmu, kas ir atbilstoša šīs dienas vajadzībām un balstās GRECO rekomendācijās. Tāpat nepieciešams paredzēt publiskas institūcijas vadītājam plašāku piekļuvi padoto amatpersonu deklarāciju nepubliskajai daļai.

Eksperti iesaka pārskatīt valsts finansējuma politiskajām partijām piešķiršanas modeli, nodrošinot godīgāku sistēmu attiecībā uz partijām bez nacionāla līmeņa ambīcijām, kā arī novēršot citus sistēmas trūkumus.

Šajā jomā arī rekomendēts veikt grozījumus Saeimas kārtības rullī, uzlabojot likumdošanas procesa izsekojamību un nostiprinot regulējumā Saeimas komisiju darba organizācijas labās prakses.

Attiecībā uz godprātību privātajā sektorā "Delna" rekomendē aicināt uzņēmējus būt aktīvākiem centienos novērst un atklāt korupciju priekšlaicīgi, kā arī publiskot uzņēmuma datus un informāciju, kas attiecas uz korupcijas novēršanu un pretkorupcijas sistēmām.

Tāpat šajā jomā eksperti aicina celt izpratni un informētību privātajā un publiskajā sektorā par korupcijas un kukuļdošanas formām, kā arī sākt pieņemtā Interešu pārstāvības atklātības likuma ieviešanu un pilnveidi.

Publisko resursu izšķērdēšanas novēršanas jomā, "Delna" rekomendē papildināt esošos publisko iepirkumu kontroles mehānismus ar atklātiem un līdzdalīgiem uzraudzības pasākumiem, iesaistot tajos pilsonisko sabiedrību. Tāpat eksperti iesaka izvērtēt veidus, kā uzlabot valsts budžeta pieņemšanas procesu, kā arī veicināt atbildīgu publisko līdzekļu kontroli un izlietojumu, nodrošināt atbilstošus kontroles mehānismus.

"Delna" arī rekomendē nodrošināt lielāku informācijas atklātību un standartizētu pieeju pašvaldībās attiecībā uz zemsliekšņa iepirkumiem. Tāpat ieteikts rast risinājumu, lai Iepirkumu uzraudzības birojs izskatītu trešo pušu sniegtās sūdzības par iepirkumiem.

Nobeigumā "Delna" rekomendē veikt grozījumus Saeimas kārtības rullī, nodrošinot Valsts kontrolei pilnvaras veikt Saeimas budžeta revīziju.

Jau ziņots, ka starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" (TI) publicētajā jaunākajā KUI Latvijas rādītājs, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, ir uzlabojies, tomēr pieauguma temps ir lēns, un Latvija aizvien atpaliek no citām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD).

2023.gada KUI Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2021. un 2022.gadu, ir uzlabojies par vienu punktu, sasniedzot 60 punktus no 100. Tādējādi Latvijas KUI rādītājs starp 27 ES valstīm ierindojas 14.vietā, dalot to ar Spāniju. Tas tehniski ir kāpums par vienu vietu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tomēr ES valstu vidējais KUI rādītājs ir augstāks - 64 punkti.