Jaunieši aptaujā norāda uz sabiedrībā valdošo neiecietību un naidu pret atšķirīgo

Kā informēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Eiropas Jaunatnes dialoga kārtējais cikls pievērš uzmanību vienam no Eiropas jaunatnes politikas mērķim par visu jauniešu iekļaušanu sabiedrībā. No 2023.gada oktobra līdz decembrim vairākās pašvaldībās īstenotas konsultācijās, kurās piedalījušies 617 jaunieši ar un bez ierobežotām iespējām.

Kā būtisku ierobežojumu jaunieši redz infrastruktūru un vidi, kas liedz dalību aktivitātēs, piemēram, jauniešiem ar kustību traucējumiem, jo nav pieejams lifts vai rampa. Ne visiem jauniešiem pieejama arī ērta nokļūšana uz izglītības iestādēm vai jauniešu centriem, tā kā tie dzīvo tālu un sabiedriskā transporta iespējas ir ierobežotas. Taču jaunieši atzinīgi novērtē, ka pašvaldības nodrošina bezmaksas sabiedriskā transporta iespējas.

Tāpat pieminēti ar valodas zināšanām saistīti šķēršļi. Piemēram, krievu tautības jaunieši minējuši, ka tiem ir grūti iekļauties latviešu vidē, ja nepietiekami pārvalda latviešu valodu. Jaunieši minējuši arī situācijas, kad tiek prasītas krievu un angļu valodas zināšanas, bet jaunietis tās nepārzina.

Kritizēta arī izglītības iestādes vide - tā neveicina visu jauniešu piedalīšanos aktivitātēs vai nav pietiekams skolotāju atbalsts, kas skolēnam liek justies atstumtam, nevēlamam. Vienlaikus tikpat daudz esot paustas pozitīvas atsauksmes par pedagogiem, ka tie jauniešus atbalsta, pieņem un uzklausa. Jaunieši uzsvēruši nepieciešamību pēc skolotājiem un skolas darbiniekiem, kas ir labi apmācīti un kvalificēti, lai risinātu konfliktsituācijas un diskriminācijas jautājumus.

Jaunieši atzinīgi novērtē projektu sniegtās iespējas, īpaši bieži pieminēta "Erasmus+" programma. Pozitīvi novērtēta arī programma "Latvijas skolas soma" un tās ietekme uz izglītošanos un vienādu iespēju nodrošināšanu visiem jauniešiem. Savukārt mobinga jautājumos pozitīvi novērtēta "MOT" programma.

Jaunieši atbalstu saņem galvenokārt no draugiem, vecākiem, radiniekiem, skolotājiem, jaunatnes darbiniekiem. Pozitīvi tiek novērtēta ārpusskolas pasākumu pieejamība, kā arī jauniešu centru īstenotās aktivitātes un nodarbības, lai radītu vidi, kurā visi jūtas vērtīgi un pieņemti. Vienlaikus izskanējis, ka dažreiz lielāku atbalstu saņem jaunieši, kuriem jau ir visas nepieciešamās iespējas, kuri netiek diskriminēti, kā arī jaunieši no turīgām un atpazīstamām ģimenēm. Turpretim jaunieši ar ierobežotām iespējām nevar piekļūt sev nepieciešamajam atbalstam, lai labāk iekļautos sabiedrībā.

Problēmu risināšanai jaunieši sagaida aktīvākas politikas veidotāju darbības. Uzsvērta arī nepieciešamība pievērst lielāku sabiedrības uzmanību, tai skaitā to izglītojot kopumā par cilvēkiem ar ierobežotām iespējām.

Konsultācijās tika iesaistīti 682 dalībnieki - 617 jaunieši un 65 lēmumu pieņēmēji. Jauniešu viedokļi tiks iesniegti Eiropas Jaunatnes forumā.