KNAB: Nepieciešams mazināt nesodāmības sajūtu

KNAB ieskatā Latvijas vēsturiski augstākais punktu skaits KUI apstiprina Latvijas virzību uz korupcijas klātbūtnes mazināšanu. Latvijas pieņemtie lēmumi un veiktās darbības pretkorupcijas jomā ir devušas izmērāmu rezultātu, taču vienlaikus saglabājas nepieciešamība iesaistītajām pusēm būt aktīvākām straujākas pozitīvās dinamikas sasniegšanai.

KNAB atgādina, ka KUI atspoguļo privātā sektora uztveri par korupciju publiskajā sektorā, aptverot daudzveidīgus tematus - ekonomiskos procesus, tostarp inflāciju, ēnu ekonomiku un nodokļu politiku, politiskos procesus, tiesvedības, korupciju.

Latvijas pozīciju uzlabošanā KUI ir svarīga loma iesaistītajām pusēm - lēmējvarai, izpildvarai, kā arī tiesu varai. Pretkorupcijas jautājumiem un lēmumiem, kas vērsti uz korupcijas mazināšanu, jābūt ierindotiem starp prioritātēm, savukārt izpildvarai, proti, valsts pārvaldes institūcijām, jārīkojas, lai korupcijas mazināšanas aktivitātes būtu mērķtiecīgas un efektīvas nevis formālas. Lai veicinātu korupcijas izskaušanu, nepieciešams mazināt nesodāmības sajūtu, kas cita starpā saistāma ar pārlieku ilgstošām tiesvedībām.

Aizvien pieaugoša loma ir arī privātajam sektoram. Korupcija privātajā sektorā nav atrauta no korupcijas publiskajā sektorā, ko pierāda KNAB novērotā negatīvā tendence - katru gadu pieaug to juridisko personu skaits, kas valsts amatpersonu kukuļošanu izmanto kā biznesa attīstības metodi.

Korupcijas risku apzināšana un to mazināšana privātajā sektorā ir gan pašu uzņēmēju atbildība, ieviešot pretkorupcijas mehānismus un nepārprotami demonstrējot noliedzošu attieksmi pret korupciju, gan arī publiskā sektora atbildība.

KNAB norāda, ka korupcijas novēršanas pasākumu ieviešana privātajā sektorā ir viens no Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2023.-2025.gadam rīcības virzieniem un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības stratēģijas 2023.-2026.gadam prioritātēm.

Jau ziņots, ka starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" (TI) publicētajā jaunākajā KUI Latvijas rādītājs, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, ir uzlabojies, tomēr pieauguma temps ir lēns, un Latvija aizvien atpaliek no citām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD).

2023.gada KUI Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2021. un 2022.gadu, ir uzlabojies par vienu punktu, sasniedzot 60 punktus no 100. Tādējādi Latvijas KUI rādītājs starp 27 ES valstīm ierindojas 14.vietā, dalot to ar Spāniju. Tas tehniski ir kāpums par vienu vietu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tomēr ES valstu vidējais KUI rādītājs ir augstāks - 64 punkti.