Valdība otrdien, 30. janvārī, nolēma uz sešiem gadiem atlikt globālā minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām saskaņošanu ar Eiropas Savienības (ES) direktīvu.
Uz sešiem gadiem atliek globālā minimālā nodokļa līmeņa saskaņošanu ar ES direktīvu
Likumprojekts "Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likums" izstrādāts, lai daļēji pārņemtu Eiropas Padomes 2022.gada 14.decembra Direktīvu 2022/2523, izmantojot tās 50. pantā doto iespēju, atlikt Direktīvas noteikumu piemērošanu uz sešiem gadiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem.
Vienlaikus paredzēts pienākums Latvijā reģistrētiem starptautiskas grupas uzņēmumiem sniegt nepieciešamo finanšu informāciju starptautiskas uzņēmumu grupas sastāvā esošajai izraudzītajai iesniedzēja vienībai, kurai ir pienākums savā rezidences valstī sagatavot un iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju.
Eiropas Savienība (ES), ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas līmenī izstrādāto globāla minimālo nodokļu reformu, apņēmās, izmantojot ES tiesību aktus, to īstenot ES līmenī un 2022.gada 14.decembrī tika apstiprināta direktīva.
Direktīvas mērķis ir mazināt nodokļu maksātāju motivāciju iesaistīties peļņas novirzīšanas pasākumos, izvietojot struktūrvienības valstīs un teritorijās ar zemām vai nulles nodokļu likmēm, un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem visā pasaulē, kā arī ļaut jurisdikcijām labāk aizsargāt to nodokļu bāzes.
Direktīva attiecas uz jebkuru lielu starptautisku un iekšzemes uzņēmumu grupu, kuru grupas apgrozījums gadā pārsniegs 750 miljonus eiro. Noteikumi nodrošinās, ka šādas uzņēmumu grupas faktiski samaksā nodokli vismaz 15% līmenī no peļņas. Šī likuma un direktīvas piemērošanai ar terminu "efektīvais nodoklis" tiek saprasts faktiski samaksātais nodoklis.
Direktīva nosaka pienākumu grupas mātes uzņēmumam salīdzināt grupas meitas uzņēmumu citās jurisdikcijās faktiski samaksāto nodokli ar nodokli, kāds būtu maksājams piemērojot direktīvā noteikto minimālo likmi. Ja attiecīgajās jurisdikcijās faktiski samaksātais nodoklis ir mazāks, grupas mātes uzņēmumam jānodrošina starpības piemaksa - virsnodoklis.
Direktīva ir strukturēta kā divpakāpju virsnodokļa piemērošanas un uzlikšanas sistēma - vispārīgā gadījumā virsnodokļa aprēķināšanas un maksāšanas pienākums ir grupas mātes uzņēmumam par tās meitas uzņēmumiem, kas atrodas citās jurisdikcijās, kur efektīvā nodokļa likme ir zemāka par minimālo. Gadījumos, kad grupas mātes uzņēmumam atrodas jurisdikcijā, kur tiek piemērota zema efektīvā nodokļa likme vai jurisdikcija nepiemēro direktīvu, virsnodokļa aprēķins un attiecināmās daļas nomaksa ir jāveic meitas uzņēmumiem, kas atrodas citā jurisdikcijā.
Turklāt, lai risinātu to dalībvalstu, kurās atrodas neliels skaits starptautisku uzņēmumu grupu mātes uzņēmumi, īpašo situāciju, un novērstu tām nesamērīgu administratīvo slogu, salīdzinot ar potenciālajiem ieguvumiem, direktīva paredz īpašus noteikumus, kas ļauj minētajām dalībvalstīm uz ierobežotu laiku izvēlēties nepiemērot direktīvas noteikumus. Neatkarīgi no iepriekš minētā, dalībvalstij, izdarot šādu izvēli, ir jānodrošina direktīvas atbilstoša piemērošana, nacionālā likumdošanā paredzot normas, kas nodrošina nepieciešamās informācijas sniegšanu grupas vienībai, kas atrodas citā dalībvalstī, lai tā varētu sagatavot un iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju.
Papildus tam, lai panāktu līdzsvaru starp iepriekš minētās reformas mērķiem un administratīvo slogu nodokļu administrācijām un nodokļu maksātājiem, direktīvā ietverti arī citi izņēmumi, kas, izpildoties attiecīgiem nosacījumiem, paredz iespēju uzņēmumu grupām to starptautiskās darbības sākotnējos posmos atlikt virsnodokļa piemērošanu pirmos piecus gadus, kā arī attiecībā uz grupas meitas uzņēmumiem nepiemērot direktīvas noteikumus, ja to peļņa attiecīgajā jurisdikcijā ir mazāka par vienu miljonu eiro un ieņēmumi ir mazāki par 10 miljoniem eiro.
Latvijā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošana ir atlikta līdz peļņas sadales brīdim.
Latvijā šobrīd ir reģistrētas un darbojās ne vairāk kā trīs uzņēmumu grupas mātes uzņēmumi un apmēram 300 uzņēmumu grupas meitasuzņēmumi un filiāles, uz kuriem varētu attiekties direktīvas tvērums - grupas apgrozījums gadā pārsniedz 750 miljonus eiro.
Latvijā direktīvas normas ir attiecināmas uz Latvijā reģistrētiem starptautisku uzņēmumu grupu mātes uzņēmumiem un iekšzemes uzņēmumu grupām, starptautisku grupu uzņēmumu Latvijā reģistrētiem meitas uzņēmumiem un filiālēm.
Direktīvā ietvertās normas paredz komplicētu un apjomīgu aprēķinu veikšanu, tai skaitā par citās jurisdikcijās esošām grupas vienībām, kas grāmatvedības uzskaiti veic atbilstoši attiecīgās jurisdikcijas normatīvajiem aktiem, samaksātā nodokļa pietiekamības aprēķinu, lai noteiktu, vai šajās jurisdikcijās nodoklis ir samaksāts pietiekamā apmērā. Turklāt, valsts līmenī būtu jānodrošina IT sistēmu ieviešana direktīvas noteikumu piemērošanai, kas radītu apjomīgas izmaksas.
Ņemot vērā, faktu, ka Latvijā šobrīd ir reģistrēts un darbojas neliels skaits uzņēmumu grupu mātes uzņēmumu (ne vairāk kā trīs), uz kuriem varētu attiekties direktīvas tvērums, direktīvas pilnīga un tūlītēja transponēšana nacionālajā likumdošanā radītu nesamērīgu administratīvo slogu, salīdzinot ar potenciālajiem ieguvumiem.
Ņemot vērā iepriekš norādītos apsvērumus, nesamērīga administratīvā sloga un izmaksu novēršanai, Latvija direktīvu pārņems daļēji, izmantojot tās 50. pantā doto iespēju, atlikt direktīvas noteikumu piemērošanu uz sešiem gadiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem.
Likumprojekts nosaka Latvijā reģistrētiem starptautisku grupu sastāvā esošiem uzņēmumiem pienākumu konkrētā laika periodā sniegt nepieciešamo finanšu informāciju starptautiskas uzņēmumu grupas sastāvā esošajai izraudzītajai iesniedzēja vienībai, kurai ir pienākums savā rezidences valstī sagatavot un iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju. Gadījumā, ja grupas galvenais mātes uzņēmums atrodas Latvijā, tam būs pienākums izraudzīties citā jurisdikcijā grupas sastāvā esošu vienību, kurai būs pienākums savā rezidences valstī sagatavot un iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju.