Rīgas ielu stāvoklis, kas atklājās, iestājoties atkusnim, tiek salīdzināts ar Mozambikas lauku ceļiem, kur prātīgāk braukt pa nomali. Viss iespējamais - avārijas bedres, bedrītes un plaisas - ir arī uz reģionālajiem un vietējiem autoceļiem. Savukārt Rīgas mikrorajonu sānielas ir “kā radītas”, lai salauztu automašīnu. Ceļu labošana gan Rīgā, gan daudzviet reģionos notiek pastiprinātā režīmā, tomēr, ja kardināli netiks uzlabots ceļu un ielu tehniskais stāvoklis - ne vien asfaltbetona segums, bet arī ūdens atvades sistēma un pamati -, arī nākamgad būs tāpat, saka Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes loceklis, transportbūvju būvinženieris Rihards Akimovs.

Pēc tam, kad salu strauji nomainīja atkusnis, Rīgas ielās izveidojās milzu peļķes, kurās slēpās bīstamas bedres. Mainoties klimatam un līdz ar to laika apstākļiem, kas diennakts laikā var svārstīties vairāk nekā desmit grādu amplitūdā, situācija uz ceļiem daudzviet veidojas kritiska. Ar šo realitāti mums nāksies sadzīvot arī turpmākos gadus.

Janvāra atkusnis ir kā spogulis, kas parāda patieso ielu un ceļu tehnisko stāvokli, saka Rihards Akimovs. “Situācija uz galvenajiem autoceļiem pēdējo gadu laikā ir ievērojami uzlabojusies, bet daļa reģionālo un vietējo autoceļu ir līdzīgā sliktā stāvoklī.” Pēc viņa domām, situācija šogad īpaši neatšķiras no pērnā gada – katru ziemu tā ir līdzīga. “Kad autoceļu segums sasalst un atkūst, ūdens, kas tiek iekšā plaisās un bedrītēs, plēš segumu, un, jo biežāk svārstās gaisa temperatūra, jo lielāki defekti veidojas.” Ja ceļa tehniskais stāvoklis jau tāpat ir slikts, nav nekāds pārsteigums, ka pēc kārtējā atkušņa kāds ceļa posms ir avārijas stāvoklī.