Latvijā neaizliegs Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu uz citām Eiropas Savienības valstīm

Krauze skaidroja, ka Zemkopības ministrijā jau sākts darbs pie likumprojekta izveides, kas paredz, ka ievedot un atmuitojot graudus Latvijā, būs jānorāda vai graudu galamērķis ir Latvija vai cita ES valsts. Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudus Latvijā importēt nedrīkstēs, bet Latvijai, atrodoties Eiropas iekšējā tirgū, nav tiesības ierobežot citu dalībvalstu uzņēmumu vēlmi caur Latviju Krievijas graudus pārvadāt uz saviem galamērķiem.

Ministrs atgādināja, ka jautājums par Krievijas graudu importa aizliegumu ir aktuāls arī ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē. Tur Latvijas pozīcijai pievienojusies arī Lietuva un Igaunija. Ar abām kaimiņvalstīm gan vēl nav sāktas sarunas par to, vai Igaunija un Lietuva varētu sekot Latvijas piemēram un savu valstu robežās Krievijas graudu importu aizliegt.

Vienlaikus Krauze norādīja, ka tie uzņēmumi un lauksaimnieki, kuri iepirkuši un ražošanā izmantojuši Krievijas graudus, nevarēs saņemt valsts atbalstu. Šī norma attiecināma uz atbalsta mehānismiem, kas tiek izmaksāti kopš šā gada 1.janvāra. Ministra ieskatā, valsts atbalsta saņemšanas liegums palielinās Krievijas graudu importa aizlieguma efektivitāti.

Ministrs gan atzina, ka "absolūti lielākā daļa" Latvijas ražotāju Krievijas graudus neizmanto un aizliegums ietekmēs vien dažus procentus no visiem atbalsta saņēmējiem. Toties tas palīdzēšot parādīt Latvijas attieksmi šajā jautājumā un aicinās citas ES dalībvalstis sekot Latvijas piemēram.

Jau ziņots, ka pirmdien koalīcijas sanāksmē valdošā koalīcija ir vienojusies aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā.

Pēc Zemkopības ministrijas datiem, Latvija ir otrā lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja ES aiz Spānijas. Latvija 2023.gadā no janvāra līdz oktobrim importēja 12% no kopējās ES importa no Krievijas vērtības, ieņemot otro vietu starp ES dalībvalstīm.

Vienlaikus Krievijas graudu importa un tranzīta aizliegšana Latvijas ostu un dzelzceļa pārvadājumu nozarēm varētu nest kopumā 100 miljonu eiro zaudējumus.

ZM iepriekš norādīja, ja Latvijā aizliegtu dzelzceļam pārvadāt un ostām pārkraut četrus miljonus tonnu Krievijas izcelsmes graudu un lauksaimniecības produktu, kas ir prognozētais apmērs 2024.gadam, ostu ieņēmumi samazinātos par 60 miljoniem eiro, bet dzelzceļa - par 40 miljoniem eiro.