Mūsdienu globālās krīzes ne tikai sacenšas par politikas veidotāju ierobežoto uzmanību, tās arvien vairāk "barojas" viena no otras neparedzamos veidos. Pievienojiet nenoteiktību saistībā ar šogad gaidāmajām svarīgām vēlēšanām ASV un citur un jūs iegūsiet Davosas sanāksmes recepti, ko noteica satraukums un paralīze.

Šogad Davosā notikušais Pasaules ekonomikas forums bija vēl nogurdinošāks un mulsinošāks nekā parasti. Politiķi mīl teikt, ka nekad nedrīkst ļaut krīzei palikt neizmantotai, taču pat viņi šķita pārņemti ar konferences darba kārtību, kuras mērķis bija aptvert visu šodienas "polikrīzes" vērienu.

Problēma nav tikai tajā, ka atsevišķas problēmas kļūst grūtāk risināmas, ja to vienlaikus ir daudz. Runa ir par to, ka šodienas krīzes arvien vairāk baro viena otru un konkurē cita ar citu par uzmanību.

Pieaugot ģeopolitiskajai spriedzei un saasinoties konfliktam Tuvajos Austrumos, hutiešu uzbrukumi kuģiem Sarkanajā jūrā ir kļuvuši par satraukuma avotu visā pasaules ekonomikā. Situāciju pasliktina arī sausums Centrālamerikā, kas ir gan ciklisku laikapstākļu, gan klimata pārmaiņu ilgtermiņa ietekmes blakusprodukts un kas vienlaikus ir ierobežojis kuģošanu caur Panamas kanālu.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X