Finanšu ministrija sagatavojusi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumprojektu

Ilgtspējas direktīva paredz aizstāt nefinanšu ziņojumu sagatavošanas prasības, ieviešot detalizētākas ziņošanas prasības un nodrošinot, ka noteiktām sabiedrībām ir jāsniedz ilgtspējas ziņojumi par tādiem jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori.

Ilgtspējas direktīvas prasības attieksies uz lielām sabiedrībām un lielām koncerna mātes sabiedrībām, mazām un vidējām biržā kotētām sabiedrībām, trešo valstu sabiedrību meitas sabiedrībām un filiālēm pie noteiktiem kritērijiem.

Pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu tiks ieviests pakāpeniski, sākot ar 2024. pārskata gadu, un tas attieksies uz tādām lielām finanšu institūcijām un sabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti Eiropas Savienības dalībvalstu regulētajā tirgū, proti, uz sabiedrībām, uz kurām jau pašlaik attiecas prasības par nefinanšu paziņojuma sagatavošanu.

No 2025.gada 1.janvāra prasības attieksies uz visām lielajām sabiedrībām, uz kurām šobrīd vēl neattiecas prasības par nefinanšu paziņojumu sniegšanu un kas pārsniedz divus no trim kritērijiem - bilances kopsumma 25 miljoni eiro, neto apgrozījums 50 miljoni eiro, vai vidējais darbinieku skaits pārskata gadā - 250. Šīm sabiedrībām pirmie ziņojumi jāpublicē 2026.gadā.

Ilgtspējas ziņojumi jāsagatavo atbilstoši Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem (ESRS). Sagatavotais ilgtspējas ziņojums būs daļa no uzņēmuma gada pārskata, kas būs jāiekļauj atsevišķā sadaļā vadības ziņojumā.

Sabiedrībām, kurām saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu un koncernu gadījumā konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, ir pienākums piesaistīt zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību ziņojuma pārbaudei un apliecinājuma ziņojuma sniegšanai.

Lai pārņemtu Ilgtspējas direktīvas prasības nacionālajos tiesību aktos, tika izveidota darba grupa. Tajā tika izstrādāts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums, kā arī grozījumi Grāmatvedības likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, tostarp grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā attiecībā uz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma un tā sniedzēja reglamentāciju un uzraudzību, kā arī grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā attiecībā uz revīzijas komiteju darbību ilgtspējas jomā.

Tiesību aktu projektu izstrādes gaitā darba grupas sēdēs piedalījās Tieslietu ministrijas, Latvijas Bankas, Valsts kancelejas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas, Latvijas Grāmatvežu asociācijas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Latvijas Finanšu nozares asociācijas un biedrības "Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma" pārstāvji.