Lauksaimnieku organizācijām nav vienotas nostājas par jaunnedēļ plānoto protestu nepieciešamību (1)

Trešdien Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) biedru sapulcē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis stāstīja, ka,

lai rīkotu protestus, ir nepieciešama skaidrs mērķis un iemesls.

Iepriekšējais gads ir novedis pie tā, ka lauksaimnieki ir neapmierināti un uzvilkušies, bet tas nedod protestu rīkošanai skaidru pamatojumu.

Viņš atzīmēja, ka patlaban vērtīgāk būtu pievērsties tādiem lauksaimniekiem aktuāliem tematiem kā gaidāmās nodokļu izmaiņas 2025.gadā.

Gūtmanis atgādināja, ka

valdība ir publiski solījusi līdz vasarai sagatavot nodokļu politikas pamatnostādnes 2025.gadam. To vidū ir vairāki lauksaimniekiem būtiski jautājumi, kas ietekmē nozares konkurētspēju un attīstību.

LOSP vadītājs solīja, ka nozare sekos līdzi tam, kas notiek ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) svaigiem augļiem un dārzeņiem, kā arī zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) iniciatīvai samazināto PVN piemērot plašākam pārtikas produktu klāstam. Tāpat lauksaimniekus uztrauc līdz 2025.gadam iesaldētā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība, kas nākamgad ietekmēs nekustamā īpašumā nodokļa apmērus.

Viņš piebilda, ka regulāri nodokļu darba grupās tiek pacelti jautājumi par subsīdiju aplikšanu ar nodokli, sezonas laukstrādnieku atvieglojumiem un akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Šīs visas ir tēmas, kas lauksaimniekiem ir svarīgas, un, kur nedrīkst veikt izmaiņas, kas lauksaimniekus apliktu ar papildu slogu.

"Ja kādu no šīm lietām mums griezīs nost, tad jābrauc ir ielās,"

uzsvēra Gūtmanis.

Viņš piebilda, ka lauksaimnieki neprasa papildu atvieglojumus vai īpašas subsīdijas, nozare prasa vienlīdzīgas konkurences apstākļus, jo īpaši Baltijas reģionā.

Arī Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte piekrita, ka pirms plaša mēroga protestu rīkošanas, nepieciešams vispirms paust skaidru nostāju par nozarei svarīgajiem punktiem.

Tikmēr Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece atzīmēja, ka protestu rīkošanā ir būtiski, ka sabiedrība atbalsta nozari. Viņas ieskatā, patlaban rīkojot protestus, zemnieki sabiedrības atbalstu nesaņems.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis sacīja, ka arī bioloģiskie lauksaimnieki norobežojas no biedrības "Zemnieku saeima" rīkotā protesta, bet apsvēra iespēju, ka būs zemnieki, kuri sakāpināto emociju dēļ protestēs, īsti nezinot, vai protests nesīs viņiem labumu.

Viņa ieskatā protestā tiek pārstāvēts šaurs interešu loks, bet LBLA lauksaimniecības intereses uztver plašākā mērogā. Tostarp viņš piebilda, ka bieži vien "Zemnieku saeima" neatbalsta bioloģiskajai lauksaimniecībai vai lopkopībai svarīgus jautājumus, bet koncentrējas uz intensīvai graudkopībai svarīgiem jautājumiem, piemēram, apgrozāmo līdzekļu pieejamību un kredītprocentu dzēšanu.

Norkārklis atzinīgi vērtēja bioloģisko lauksaimnieku sadarbību ar jauno valdību un zemkopības ministru, norādot, ka ministrija ir atvērta ieteikumiem un sadarbība ir ļoti konstruktīva.

Jau ziņots, ka "Zemnieku saeima" nākamnedēļ, 5.februārī, visā Latvijā plāno rīkot lauksaimnieku protestus.

"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš informē, ka kopš pagājušā gada novembra lauksaimnieku ārkārtas sapulces, kurā lauksaimnieki iesniedza Zemkopības ministrijai un ministram Armandam Krauzem (ZZS) prasības nozares sakārtošanai, līdz šim ir izpildīta tikai viena.

"Latvijas lauksaimnieku pacietības mērs ir pilns, un tas aumaļām līst pāri malām. Ar nožēlu jāatzīst, ka esošās valdības sastāvs īpaši izceļas ar savu aroganci un vienaldzību," uzsver Lazdiņš.