Automehāniķa profesijas prestižs pēdējo 15 gadu laikā ir audzis, taču vēl ir daudz darāmā, pauž auto nozares pārstāvji un pedagogi

Daudz darāmā vēl ir, lai sakārtotu gan profesijas sertifikāciju, gan paša autoservisa pakalpojumu vidi, gan uzlabotu automehāniķu prestižu sabiedrības acīs. Un lai rezultātā tehnisko skolu – tehnikumu, koledžu – beidzēji varētu gan lepoties ar savu diplomu, gan apgūto reāli lietot dzīvē, uzskata Umbraško.

Viņam piekrīt arī Rīgas Tehniskās skolas Auto nodaļas vadītāja Sanita Eihmane. "Paši audzēkņi ir pārliecināti par savu profesiju, viņi to novērtē, taču jau kuro gadu var redzēt, ka pamatskolā nav ielikts pamats fizikā un ķīmijā, bet bez šiem priekšmetiem diemžēl nevar automehāniķa profesiju "pavilkt". Tāpat profesijas prestiža labad, kā arī drošības labad es gribētu, lai autoservisos tiktu ieviesta sertifikācija, proti, lai tajos varētu strādāt tieši profesionāļi, kam ir atbilstoša izglītība, tieši tāpat kā, piemēram, tas ir elektriķiem. Autoserviss tomēr atbild par cilvēka dzīvību - sēžoties iekšā auto, pamatā ir jābūt drošībai."

Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma pedagogs Kaspars Ševčuks pauž, ka patlaban būtu jāceļ interese par tehniskajām zināšanām kopumā, kā arī jāsakārto mācību programmas valsts līmenī. Savukārt pati automehāniķa profesija ir gana pieprasīta. "Ja runā par automehāniķa kvalifikāciju kopumā, tad patlaban tā ir sabiedrībai vajadzīga, pieprasīta, arī labi atalgota. Automobiļi top arvien modernāki – kas derēja pagājušogad, šogad vairs var nederēt. Turklāt elektroautomobiļi nāk iekšā tirgū, un tur jau atkal ir pavisam cita specifika un vajadzīgas arvien jaunas zināšanas," stāsta Ševčuks.

"Šodien automehāniķa profesija sabiedrībā ir pieprasīta un prestiža. Mūsdienu automobiļi kļūst tehniski sarežģītāki, integrējot sevī modernu elektroniku, programmatūru un alternatīvas degvielas tehnoloģijas. Tāpat arī, vēršoties pēc palīdzības autoservisā, klients vēlas, lai viņam izskaidro automobiļa profilaktiskās apkopes nozīmi, remonta procesus un izmaksas, tāpēc darba tirgū nepieciešami automehāniķi ar teicamām tehniskām kompetencēm, nozares izpratni un labām komunikācijas prasmēm," uzskata Latgales Industriālā tehnikuma direktore Ināra Ostrovska.

"To, ka profesijas prestižs ir audzis, mēs redzam gan caur "Jauno Automehāniķu" prizmu – piemēram, starptautisko jauno mehāniķu konkursā "Young Car Mechanic" dalībnieku skaits no Latvijas pēdējo gadu laikā ir četrkāršojies, gan arī no "Inter Cars Latvija" klientiem, kas no mums pērk auto rezerves daļas. Runājot ar auto servisu vadītājiem un īpašniekiem, varam saprast, ka patlaban problēmas ar kvalitatīvu darbaspēku ir ievērojami mazinājušās," papildina Umbraško. Turklāt, lai iegūtu automehāniķa profesiju, ir jāmācās četrus gadus, jāiziet nopietna prakse – tas ir nopietns ieguldījums, pauž "Inter Cars" pārstāvis.

Šogad aktīvākas ir tehniskās skolas reģionos

Starptautiskais jauno mehāniķu konkurss "Young Car Mechanic" Latvijā norisinās jau 17. gadu, un nupat ir noslēgusies šī konkursa pirmā kārta. No Latvijas piedalās pilnīgi visas tehniskās skolas, kas māca jaunos automehāniķus, – tādas Latvijā ir 17. Turklāt, kopumā vērtējot pēdējos aizvadītos gadus, vienlīdz liela aktivitāte ir gan no galvaspilsētas tehniskajām skolām, gan reģionu skolām. "Ja raugās uz dalībnieku skaitu, tad šogad tieši reģionu skolas bija aktīvākas, citus gadus atkal priekšā ir Rīgas skolas. Pavisam noteikti mēs nevaram runāt par kādu tendenci, ka galvaspilsētā vai gluži pretēji – reģionos – ir labāk vai sliktāk," tā Umbraško.

Šogad Latvijas konkursa pirmajā kārtā reģistrējās 413 dalībnieki un labākais rezultāts ir 83 punkti no simts, bet vidējais rezultāts ir 51. Konkursa organizators norāda, ka daudz kas ir atkarīgs arī no atlasītajiem konkursa testa jautājumiem, kas katru gadu ir atšķirīgi. Tomēr šogad vidējie rādītāji ir būtiski augstāki nekā iepriekšējos gadus.

"Šogad ļoti pozitīvi pārsteidz augstie skolu vidējie rezultāti. Pat ņemot vērā dažādo dalībnieku skaitu no katras skolas, kas būtiski ietekmē vidējo rezultātu, - deviņām no septiņpadsmit skolām šis rezultāts ir virs vidējā, bet citām ļoti tuvu tam. Iepriekšējos gados tas bija retums," pauž Umbraško.

Šogad konkursa pirmajā kārtā augstākais vidējais punktu skaits bija Rīgas Tehniskajai koledžai (65 punkti), Latgales Industriālajam tehnikumam (62 punkti), Smiltenes tehnikumam (62 punkti).

Ar visiem rezultātiem, kā arī dalībnieku skaitu no katras skolas varat iepazīties konkursa mājaslapā Jaunaisautomehanikis.lv.

Pēdējos gados starptautiskajā finālā laurus plūkuši ungāri

Konkursam kopumā ir četras kārtas, kur pēdējā kārtā, starptautiskajā finālā, sacenšas visu desmit dalībvalstu uzvarētāji – topošie automehāniķi no Bulgārijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Ungārijas, Slovākijas, Rumānijas, Grieķijas un Horvātijas. Kopumā tie ir 3500 tehnisko skolu jaunie mehāniķi, kas sāk konkursa pirmo kārtu, pārstāvot vairāk nekā 300 mācību iestādes.

Patlaban organizatori ir lēmuši par labu tam, ka katru gadu konkurss notiek citā valstī, un šogad tā būs Lietuva. Konkursa fināls iepriekš ir noticis arī Ungārijā un Polijā u.c.

Interesanti, ka pēdējo trīs gados "Young Car Mechanic" uzvarētāji bijuši ungāri. "Šis konkurss gan veicina tīklošanos nozares pārstāvju starpā, gan arī pieredzes un zināšanu apmaiņu starp skolām. Tāpēc jau vairākkārt esmu ieteicis skolu pārstāvjiem – brauciet uz Ungāriju, apmainieties ar pieredzi! Acīmredzot šajā valstī izglītības nozarē dara kaut ko savādāk," pauž Umbraško.

Viņš pauž pārliecību, ka, piedaloties šajā konkursā, studentiem tiek nodrošināts ļoti labs pamats nākotnei un iespēja gūt starptautisku pieredzi. Savukārt tehniskās skolas un pasniedzēji apmainās ar pieredzi, zināšanām, kuras tālāk nodod simtiem audzēkņu, un, kas ne mazāk svarīgi, var papildus gūt arī finansiālu atbalstu.

Konkursa pirmās vietas ieguvēju vidū iepriekš varēja redzēt arī lietuviešus, Polijas un Bulgārijas pārstāvjus. Latvijai pēdējo piecu gadu laikā ir izdevies iegūt 3. vietu (2018. gadā, Artūrs Rjabčenkovs no Rīgas Tehniskās koledžas, 2017. gadā – Gunārs Filoņenko no Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma), kā arī 2. vietu (2017. gadā – Audars Kārlis Klints no Priekuļu tehnikuma).

"Konkursa pirmsākumos Latvijas jaunieši ir uzvarējuši un rādījuši ļoti augstus rezultātus starptautiskā kontekstā. Tagad, kad konkurss ir izaudzis līdz 10 dalībvalstīm, latvieši ir stabili ap 6. – 7. vietu. Ja skatās uz vidējo konkursā iegūto punktu skaitu, tad starp pirmo un desmito vietu mēdz būt pat tikai dažu punktu starpība. Te mēs nevaram runāt par neprasmi vai galvas tiesas pārākumu, tās ir nianses, dažkārt arī veiksmes faktors, kas nosaka uzvarētāju," pauž A. Umbraško.