Latvijas tieslietu ministre piedāvā trīs soļus Krievijas deportēto Ukrainas bērnu atgūšanai

Tieslietu ministrija informēja, ka politiķe šodien konferencē "Krievijas karš pret bērniem" paudusi, ka Krievijas kara noziegumi ir atklājuši starptautiskās sabiedrības ierobežoto gatavību iejaukties. Lai gan galvenais mērķis ir palīdzēt Ukrainai uzvarēt karā un piespiest krievus atdot nolaupītos bērnus, taču ir trīs soļi, ko starptautiskā sabiedrība varot spert jau šobrīd, lai veicinātu Ukrainas bērnu atgriešanos.

Pirmkārt, starptautiskajai sabiedrībai jāpastiprina centieni dokumentēt noziegumus, vākt pierādījumus un sekot nolaupīto bērnu atrašanās vietām. Tas prasa efektīvu sadarbību starp valstu valdībām, nevalstiskajām organizācijām un starptautiskajām aģentūrām. Ukrainas Zaudējumu reģistrs, kas dokumentē pierādījumus Krievijas agresijas noziegumiem pret Ukrainu, par kuru pagājušā gada septembrī Rīgā diskutēja Eiropas Padomes tieslietu ministri, ir vērtīgs rīcības instruments šim uzdevumam, uzskata politiķe.

Otrkārt, jāizmanto starptautiski tiesiskie instrumenti un diplomātiskie kanāli, lai izdarītu nepārtrauktu spiedienu uz Krieviju. Sankcijas, diplomātiski nosodījumi un prasības Starptautiskajā Krimināltiesā ir pasākumi, kas, nesniedzot tūlītējus rezultātus, veicina globālu nostāju pret šādiem kara noziegumiem, turpina ministre.

Jāpastiprina centienus rast starpniekvalstis un nevalstiskās organizācijas, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija un Sarkanais Krusts, kas varētu neoficiāli būt starpnieki visu bērnu atbrīvošanā.

Treškārt, atzīstot milzīgo psiholoģisko ietekmi, jāizveido plaša atbalsta sistēma nolaupīto bērnu psiholoģiskai rehabilitācijai sabiedroto valstīs, mudina politiķe. Latvija šobrīd sniedz un ir gatava turpināt šīs palīdzības sniegšanu.

Jau vēstīts, ka pēc Ukrainas oficiālajiem datiem, Krievija ir nolaupījusi un deportējusi vismaz 20 000 Ukrainas bērnus, tādējādi nozogot viņiem ģimeni, valsti un bērnību.