Ukrainas Augstākās radas deputāte: Klusēšana un bezdarbība nogalina ukraiņu bērnus

Runājot par to, kāda ir visbiežākā Rietumu kļūda, domājot par deportēto vai piespiedu kārtā pārvietoto bērnu atgūšanu, viņa sacīja, ka tās ir ilūzijas par laiku, domājot, kā tā vēl ir daudz. Mezenceva sacīja, ka aprēķini ir vienkārši. Ja pieņem, ka deportēto vai piespiedu kārtā pārvietoto bērnu skaits sasniedz 20 000 un katru dienu tiktu atgūts viens bērns, tad paietu vēl 55 gadi.

"Laiks rit! Es tiešām domāju, ka rītdienas var arī nebūt. "Carpe diem" jeb "Tver dienu" ir mūsu ikdienas filozofija. Jo vairāk iesaistīsies nevalstiskās organizācijas, jo aktīvāk darbosies UNICEF un citas ar valdībām nesaistītas organizācijas, jo vairāk valdību runās, jo labāk," teica Mezenceva.

Viņa norādīja, ka visi centieni ir svarīgi. Runājot par kļūdām, Augstākās radas deputāte norādīja, ka, iespējams, tas ir klusums, taču ukraiņi nevienu tajā nevaino. Viņa norādīja, ka katru dienu var izmantot telefonu, lai sociālajos medijos dalītos ar vienu stāstu, ierakstu, jo Krievijas kaunināšanas kampaņa ir obligāta.

Konferences noslēgumā Ukrainas prezidenta padomniece un komisāre bērnu tiesību un rehabilitācijas jautājumos Darja Herasimčuka arī uzsvēra, ka bērni, kas bija 2014.gadā Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, ir izauguši. Viņa pieļāva, ka toreiz nebija pietiekama reakcija uz Krievijas valdības zvērībām, taču tagad visi ir liecinieki tam, ar ko Ukraina saskaras.

"Ja mēs nereaģēsim uz notiekošo pienācīgi, tas turpināsies, un ne tikai Ukrainā. Man ir ļoti žēl, ka mūsu ukraiņu bērni saprot atšķirību starp mieru un uzvaru. Viņi domā, ka miers ir kaut kas īslaicīgs, vienošanās un kaut kādi kompromisi, tāpēc viņi grib uzvaru. Viņi vēlas, lai Ukraina ar savu draugu un partneru atbalstu iznīcina ļaunumu," sacīja Herasimčuka.

Viņa norādīja, ka žurnālisti šodien taujājuši, vai Ukrainas prezidenta padomniece vēl nāvi krieviem un viņu bērniem. Herasimčuka uzsvēra, ka viņa nevēl nāvi krieviem, taču viņa vēlētos, lai Krievijas ikvienā attālākā ciematā cilvēki pēkšņi saprastu, ko viņi ir izdarījuši un pastrādājuši, jo ar tādu apziņu nav iespējams dzīvot.

"Es ceru, ka beigu beigās viņi dzīvos ar pilnīgu saprati par paveikto. Viņi atbildēs par saviem darbiem, arī viņu priekšgājēji atbildēs. Es vēlos, lai Ukrainas bērnu balsis dzirdētu visā pasaulē, neskatoties uz to, ka Krievijas valdība cenšas viņus nozagt, jo viņi ir aculiecinieki. Turpiniet stāstīt viņu stāstus," aicināja Herasimčuka.