“Lētākās” pilsētas, kur dzīvot, meklējamas Āzijā un Āfrikā. Zemākais reitings ir Karači (19,3), Lahorai (19,5), Islāmbādai (20,3, visas no Pakistānas), Koimbatūrai (20,4), Koči (20,9), Laknau (21,0) un Kalkutai (Indija, 21,6). Astotajā vietā Lagosa Nigērijā (21,6), bet pirmo desmitnieku noslēdz vēl divas Indijas pilsētas – Bhubanešvara (21,9) un Surāta (22,2).
Šajā reitingā atrodama arī Rīga. Tā ieņem 181. vietu (no 362) ar 52,4 reitinga punktiem.
Mazliet augstāk – attiecīgi 166. un 167. vietās atrodamas Igaunijas pilsētas Tallina (55,5) un Tartu (55,1), bet Lietuvas galvaspilsēta Viļņa atrodama piecas vietas zemāk nekā Rīga ar 50,8 punktiem. Kauņa ar 46,7 punktiem atrodama 203. vietā.
Interesanti, ka īres maksas reitingā Rīga dala 270. vietu ar Heraklionu Grieķijā un Riodežaneiro Brazīlijā (visām 12 punkti). Pārtikas cenu reitingā Rīgai 210. pozīcija ar 42,8 punktiem. Salīdzinājumam – Hamiltonā šis rādītājs ir 145,1.
Taisnības labad jāpiebilst, ka pret “Numbeo” rādītājiem jāizturas ar zināmu kritiku. Nosakot patēriņa cenas, izšķiroša nozīme ir preču grozam. Šeit ir dažādi faktori, kas apgrūtina tiešā veidā salīdzināt valstis. Piemēram, Irānā alkohola tirdzniecība ir aizliegta un tā lietošana ir smagi sodāma. Tāpēc irāņu dzīvē alkohola iegādei nav tik liela loma kā, piemēram, Vācijas iedzīvotājiem, kuri regulāri iegādājas alu. Tieši alus tiek izmantots “Numbeo” produktu grozā. Tāpēc ir nereāli salīdzināt vienu izmaksu pozīciju, jo Irānā alus faktiski ir aizliegts un netiek lietots, kamēr Vācijā tas ir nacionālais dzēriens.
Cita problēma - “Numbeo” datus nav iespējams detalizēti pārbaudīt, jo katrs cilvēks no visas pasaules var aizpildīt pārtikas cenu datu bāzi.
Šeit arī jāņem vērā cits faktors – atsevišķos reģionos un valstīs cenas datubāzē ievada daudz cilvēku, bet ir vietas, kur jāpaļaujas uz viena divu cilvēku sniegtajiem datiem. Jo mazāk cilvēku ievada datus, jo lielāka kļūdas iespējamība.