Nav tā, ka es baigi bieži vai regulāri pasūtu gatava ēdiena piegādi mājās ar kurjeru, jo ļoti labprāt gatavoju pats. Bet ik pa laikam gadās. Un vispār jau dažādu ēdnīcu un restorānu piegāde līdz durvīm ir lielisks veids, kā dažkārt atpūsties vai vienkārši sevi palutināt.

Lūk, jā, atceros, ka pirms pāris gadiem ēdienu piegādātāji uzrunāja mani vai nu latviešu, vai krievu valodā. Tolaik nelieli, tumsnēja paskata ārzemju iebraucēji bija ja ne gluži retums, tad vismaz mazākums. Arī pašam pazīstami cilvēki mēdza piepelnīties, vizinot apkārt ēdienus. Vārdu sakot – viss joprojām bija lieliski. Tas nav pats lētākais no pakalpojumiem un ir pieejams tikai pilsētu švītiņiem, bet tu maksā par komfortu.

Laiks gājis uz priekšu, un jāteic, ka pēdējā gada laikā neatceros nevienu pašu pasūtījumu, kuru būtu piegādājis kurjers, kurš saprot latviešu valodu un kaut vai attāli atgādina eiropeīdu. Patiesībā lielākajai daļai ievērojamas grūtības sagādā arī angļu valoda.

Un viņi visi vienmēr pārvietojas pilnīgi identiskās automašīnās. Tie vienmēr ir kaut kādi maziņi, apdauzīti, izrūsējuši vāģīši, kurus vietējie droši vien vestu uz šrotu, nevis mēģinātu saremontēt, lai izietu tehnisko apskati. Ja dzīvojat pilsētā un esat pasūtījuši ēdiena piegādi ar kurjeru, noteikti zināt, par ko runāju.

Tās mašīnas vienkārši nav iespējams sajaukt ne ar ko citu gan pēc ārējā izskata, gan arī braukšanas stila un auto novietošanas prasmēm. Tu burtiski brauc pa ielu, pamet skatu uz krustojuma pretējo pusi un – “paskat, kur kebabs!”. Tad, braucot garām, iemet aci automašīnā, lai pārliecinātos par savu taisnību, un tajā ikreiz ir ēdiena piegādes kurjera lielā soma.

Komentāri (4)
CopyLinkedIn Draugiem X