Investīcijas un emocijas – vai "zīle rokā" vienmēr ir labāk?

Par šiem jautājumiem ir pat ekonomikas teorija – uzvedības finanses, kas tai skaitā skaidro investīciju lēmumu pieņemšanas psiholoģiskos aspektus un arī to ietekmi uz finanšu tirgiem.

Man pašai ārkārtīgi interesanta un noderīga šajā ziņā šķiet Nobela prēmijas laureāta Daniela Kānemana grāmata "Domā ātri, domā lēnām", kas skaidri parāda – lai par cik racionālām būtnēm mēs sevi uzskatītu, patiesībā mūs ļoti ietekmē emocijas un daudzi citi faktori.

Būtisks aspekts ir tā saucamais pūļa instinkts. Finanšu tirgos pūļa instinkts mums liek sekot citu izdarītajām izvēlēm un pašiem neveikt racionālu analīzi. Mūsu prāts veido īsceļu: lai neveiktu savu analīzi un izpēti, mēs paļaujamies uz grupas spriedumiem. Tas nav vienmēr slikti, ekonomiski ir pat pamatoti ietaupīt laiku, kas būtu nepieciešams izpētei. Taču, laikus neatpazīstot šo fenomenu, tas var novest pie pārmērīga patēriņa un "burbuļa". Piemēri nav tālu jāmeklē – 2007.gada nekustamā īpašuma "burbulis" tepat Latvijā, kā arī salīdzinoši nesenais globālais Silīcija ielejas "burbulis".

Pūļa efekts un Bitcoin ETF

Arī pirms pavisam neilga brīža varējām vērot izteiktu FOMO jeb "fear of missing out" (bailes neizmantot iespēju) efektu intrigā ap Bitcoin ETF palaišanu. ETF gaidās tā cena bija ievērojami pieaugusi, novērojot izteiktu pūļa efektu, jo vairākums gaidīja, ka, tiklīdz tiks apstiprināts fonds, Bitcoin cena ies vēl augšā. Daudzi gribēja arī "ielēkt pēdējā vagonā". Taču realitātē pirmajās brīdī pēc Bitcoin ETF palaišanas cena kāpa, bet tad strauji nokritās. Kas būs tālāk, mēs nezinām, bet varam tikai vērot un izdarīt secinājumus.

Sekošana pūļa lēmumiem nav vienmēr nepareiza rīcība, no tās var arī iegūt. Tā saucamajā "momentum" ieguldīšanas stratēģijā investori pērk vērtspapīrus, kuru cenas jau ir ievērojami pieaugušas, un pārdod tās, kad, šķiet, cenas ir sasniegušas augstāko punktu, mēģinot "uzlēkt uz viļņa". Protams, ir jāpaspēj savlaicīgi no viļņa nolēkt. Tomēr šī stratēģija ir piemērotāka profesionāliem investoriem, kuriem ir pieeja daudz lielākam informācijas apjomam un ir resursi, lai to analizētu.

Bailes no riska lielākas par vēlmi nopelnīt

Taču arī bailes no zaudējumiem ir viens no būtiskiem aizspriedumiem investīciju lēmumu pieņemšanā. Tipiska emocija, ar kuru var sastapties investors, ir bailes no nožēlas par pieņemto lēmumu. Pārāk lielas bailes no zaudējumiem var novest pie pārliekas piesardzības, un sekas ilgākā termiņā ir gana liela neiegūtās peļņas iespēja.

Taču nevēlēšanās uzņemties relatīvi zemus riskus un izvēlēties drošu, bet mazāk ienesīgu variantu ilgtermiņā var izmaksāt dārgi. Rezultātā cilvēki neizmanto iespēju audzēt savu turību. Bioloģiski ieprogrammētu iemeslu dēļ cilvēki mēdz izvēlēties "pazīstamo" un izvairīties no jaunā, kā arī fokusēties uz negatīvajām ziņām (kas bieži vien atmiņā iespiežas daudz spilgtāk un attiecīgi arī nākotnes prognozes zīmējam pārāk negatīvas). Nesens piemērs – "Boeing" cenas kritums par 10% pēc tam, kad "Alaska Airlines" operētajai Boeing lidmašīnai izkrita durvis.

Realitātē šī viennozīmīgi ir pārspīlēta reakcija, jo statistiski šāds viens gadījums nepadara būtiski lielāku aviokatastrofu risku. Taču šādi stāsti ir ļoti spilgti, tāpēc cilvēki ignorē faktu, ka iespēja ciest auto avārijā pēc statistikas ir daudz lielāka. Pasaule, kas ir mūsu galvās, nav precīzs realitātes atspoguļojums.

Ko darīt? Jāpieņem, ka nožēla ir normāla, dabiska emocija un tā piemīt visiem. Var mācīties pieņemt faktu, ka riska uzņemšanās ir neatņemams priekšnoteikums ieguvumam: labāk ir nožēlot izdarīto, nekā nepaveikto.

Soli pa solim uz ienesīgākiem risinājumiem

Par emociju un aizspriedumu ietekmi ir vērts aizdomāties, domājot arī par Latvijas ieguldījumu jomu. Kopējā ieguldījumu tradīcija Latvijā attīstās, un tendences lielā mērā ir saistītas gan ar finanšu tirgu un pasaules norišu kontekstu, gan ar psiholoģiski emocionālajiem faktoriem.

Ja atskatāmies uz pagājušo gadu, tad visos klientu segmentos bija vērojams mazāka riska ieguldījumu izvēles kāpums – obligācijas un arī depozīti, kam, pateicoties Euribor kāpumam, bija izveidojušās pievilcīgas likmes. Tai pašā laikā arvien pieaugošs klientu skaits izvēlējās arī aktīvākus risinājumus – fondus, akcijas. Šādi nedaudz riskantāki risinājumi pagājušajā gadā sniedza daudz lielāku ienesīgumu, finanšu tirgiem uzrādot ļoti labus rezultātus. Piemēram, vērtspapīri, kas saistīti ar tehnoloģiju kompānijām, farmācijas industriju, ASV tirgu un citiem. Var pieminēt fondu Robur Technology, kas pieauga par vairāk nekā 50%, bet diversificētais fonds Robur Global Access Edge – par 19%.

Jāsaka, ka jebkurā gadījumā tas, ka ieguldītāju skaits Latvijā aug, ir ļoti pozitīva tendence gan pašu cilvēku nākotnes labklājībai, gan sabiedrībai kopumā. Apgūstot vienus ieguldījumu instrumentus, cilvēki kļūst gatavāki apgūt nākamos, nedaudz sarežģītākus, izvērtēt sev pieņemamu potenciālā riska un ienesīguma attiecību. Tas šogad būs arī aktuāli, ņemot vērā, ka 2024. gadā visticamāk sagaidāmi lēmumi par starpbanku procentlikmju samazināšanu.

Ko darīt ar savām emocijām?

Ir dabīgi, ka emocijām ir liela nozīme, pieņemot jebkurus lēmumus, arī ieguldījumu. Tāpēc ir svarīgi tās atpazīt un apzināties, kļūdu gadījumā vēlāk tās izanalizēt, lai izvairītos no atkārtošanas. Spēja atpazīt emocijas sevī un citos ļauj labāk saprast un izskaidrot šķietami neparastus notikumus finanšu tirgos, izprast cenu svārstību dinamiku - jo tirgus nav nekas cits kā cilvēku uzvedības atspoguļojums.

Lai izvairītos no emociju negatīviem efektiem, jātrenējas domāt kritiski, paļauties uz uzticamiem informācijas avotiem un īpaši koncentrēties svarīgu lēmumu gadījumā.