Kopš "Manabalss.lv" izveidošanas uz iniciatīvu pamata ir mainīti jau 72 likumi

Latgales Pilsoniski aktīvo iedzīvotāju forumā, kas šodien notika tiešsaistē, tika vispusīgi apskatītas sabiedrības līdzdalības un interešu aizstāvības iespējas valsts pārvaldē un pašvaldībās.

Kopš platformas "Manabalss.lv" izveidošanas, kas notika 2011.gadā, ir mainīti 72 likumi, kas esot rekordliels skaits. "Tas ir pasaules rekords," sacīja Meļķis.

Šāda veida digitālās platformas iedzīvotāju viedokļu apkopošanai esot izveidotas daudzās valstīs, taču vairumā gadījumu sabiedrības viedoklis nepārtop likumu izmaiņās, paskaidroja Meļķis.

Platformas mērķis ir politiskās kultūras uzlabošana un "cinisma mazināšana" sabiedrībā. Tiek publicētas aptuveni 40% no iesūtītajām iniciatīvām. Katra iesniegtā ideja tiekot izvērtēta un korekti noformulēta. Šai darbā palīdzot topošie juristi. Pēc tam iniciatīva tiek publicēta un, kad tā savāc nepieciešamo sarakstu skaitu, nodota izskatīšanai pēc piekritības - pašvaldībai vai Saeimai.

Meļķis atzīmēja, ka viens no viņu darba efektivitātes pīlāriem ir finansiālā neatkarība. Cilvēki līdzekļu ziedošanai labprāt izmantojot izveidoto mikroziedošanas sistēmu, kurā var ziedot summas no 0,50 līdz 5 eiro.

Attiecībā uz Latgali pašlaik notiek balsošana par, piemēram, ātrgaitas vilcienu uz Daugavpili, par atsevišķu skolu, piemēram, Rožupes pamatskolas un Rudzātu vidusskolas saglabāšanu, kā arī citas, norādīja Meļķis, aicinot balsot par šīm iniciatīvām.

Tāpat Meļķis informēja, ka "Manabalss" paspārnē ir arī digitālās demokrātijas platformas "Lemejs.lv" un "Open2Vote.eu". Organizācijas misija ir veidot un stiprināt digitālās demokrātijas ekosistēmu Latvijā un pasaulē.

Foruma gaitā biedrības "ESTO" valdes locekle Ilona Rupaine prezentēja pētījumu "Sabiedrības līdzdalības Latgales reģionā", un par Latgales nevalstisko organizāciju (NVO) sektoru stāstīja domnīcas "Providus" vadošā pētniece Agnese Frīdenberga. Abos pētījumos detalizēti pētīts Latgales nevalstisko organizāciju darbs un sabiedrības iesaistīšanos pašvaldību lēmumu pieņemšanā, kā arī biedrību finansiālo situāciju.

Abos pētījumos nonākts pie līdzīgiem secinājumiem: vairums sabiedrisko organizāciju darbojas kultūras un sporta jomās, finansējumu savam darbam gūstot no atsevišķiem projektiem, taču ļoti nelielu finansējuma daļu saņem no pašvaldībām vai Sabiedrības integrācijas fonda. Neliela ir sabiedrisko organizāciju līdzdarbošanās pašvaldības lēmumu pieņemšanā.

Rupaines pētījumā noskaidrots, ka 65% NVO domā, ka lēmumu pieņemšanu viņi nevar ietekmēt.

Savukārt Frīdenberga pauda, ka tikai 41 no vairāk kā 2000 Latgalē reģistrētajām NVO iesaistītas pašvaldību darbā.

Tāpat "Providus" pētījumā konstatēts, ka pašlaik lietotā nozaru klasifikācijas sistēma NACE neatbilst faktiskajai situācijai NVO jomā, jo vairums organizāciju norādījušas savu darbības jomu kā "citur neklasificētu".

Kopējais secinājums par sabiedrības iesaistīšanos pašvaldības lēmumu pieņemšanā - iedzīvotāju padomes pašlaik vēl ir līdz galam nenovērtētas un tajās iesaistās relatīvi maz iedzīvotāju. Tāpat pētnieces aicināja pašvaldības aktīvāk vērsties pie NVO un iesaistīt tās pašvaldību darbā, kā arī uzlabot un papildināt pašvaldību interneta vietnes, lai informācija nevalstiskajām organizācijām būtu strukturēta, skaidra un viegli atrodama.