Latvijas Zemnieku federācija vēlas lielāku atbalsta likmi mazām saimniecībām (3)

LZF ir sašutusi par lielo saimniecību pārstāvošo lauksaimnieku organizāciju attieksmi un izteikumiem, kas biedrības ieskatā izrādīja necieņu nesen notikušajās kopīgajās sarunās, kurās Zemkopības ministrija tikās ar lauksaimnieku organizācijām, lai pārrunātu organizāciju iesniegtos priekšlikumus, kas 2024.gadā un arī nākotnē būtu jāuzlabo Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023-2027.gadam.

LZF vēlas, lai Eiropas Savienības (ES) ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts veicinātu atbalsta sadalīšanu par labu mazākām un vidēji lielām saimniecībām. Atbilstoši ES regulās noteiktajam dalībvalstij ir jānodrošina tiešo maksājumu pārdalīšana no lielākām uz mazākām vai vidēji lielām saimniecībām, norāda LZF.

Biedrība skaidro, ka atbilstoši Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajam plānam un nacionālajiem tiesību aktiem pārdalošais ienākuma atbalsts par platībām no 3,1 hektāram līdz 100 hektāriem tiek papildus maksāts visām Latvijas saimniecībām, tostarp arī ļoti lielām saimniecībām, kas ir pat 1000 un vairāk hektāru. LZF ieskatā tā ir "neīsta atbalsta finansējuma pārdale, kas rada ilūziju, ka ES atbalsts tiek pārdalīts par labu mazajām vai vidējām saimniecībām".

LZF uzskata, ka Latvijai ir nopietni jāizvērtē finansējuma sadalījums.

Vienlaikus LZF šobrīd neaicina lauksaimniekus uz streiku un atbalsta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) viedokli, proti, lai rīkotu protestus, ir nepieciešams skaidrs mērķis un iemesls.

"Uzskatām, ka daudzas lietas var risināt konstruktīvās sarunās, jo visas lauksaimnieku prasības ir zemkopības ministrijas dienas kārtībā un tiek risinātas. Latvijā lauksaimnieki ir ļoti, ļoti dažādi un katrs savu vēlmi piepildīt nevarēs. Vienam iegūstot visu, pārējie tiks izmesti no laivas," uzskata LZF.

Jau ziņots, ka "Zemnieku saeima" nākamnedēļ, 5.februārī, visā Latvijā plāno rīkot lauksaimnieku protestus. Nozares pārstāvji iepriekš pauduši, ka protests notiek, lai kopā ar lauksaimniekiem citās Eiropas valstīs vērstu uzmanību, cik ļoti Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Stratēģiskais plāns apgrūtina saimniekošanu.

Lauksaimnieku reģionālie protesti plānoti Saldū, Talsos, Liepājā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Valmierā, Gulbenē, Limbažos, Daugavpilī, Rēzeknē un Koknesē.

"Zemnieku saeima" aicina valdību piecu dienu laikā kopš prasību iesniegšanas rast risinājumus nozares problēmām. Pretējā gadījumā biedrība sola lauksaimnieku protestus izvērst arī Rīgā.

Lauksaimnieku protesti, pieprasot augstākas cenas pārtikas produktiem un mazāku birokrātiju, vēršas plašumā arī citviet Eiropā.