:format(webp)/nginx/o/2022/11/12/14956683t1h6a9a.jpg)
Lai gan “Gazprom” joprojām nav tiešu sankciju Eiropas Savienībā, Krievijas gāzes kompānijas dalība "Latvijas gāzē" arvien vairāk sāk uzņēmumam traucēt. Lielbritānija sankciju sarakstā iekļāvusi "Latvijas gāzes" padomes locekļus, kas pārstāv "Gazprom". Savukārt Krievijas iekļaušana ārzonu teritoriju sarakstā faktiski liegusi "Latvijas gāzei" piedalīties Latvijas publiskajos iepirkumos, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Tiesa, kamēr ministrijas kārtoja papīrus, lai Krieviju ārzonu sarakstā iekļautu, "Latvijas gāze" vēl paspēja uzvarēt iepirkumos par līgumiem vairāk nekā pusotra miljona eiro vērtībā. To, cik ienesīgs "Latvijas gāzes" bizness varētu būt Krievijai, gan krietni iegrožot varētu iniciatīva maksājumus uz ārzonām aplikt ar 90% nodokli.
Saeimas deputāti šonedēļ sāka vērtēt vairāk nekā 10 000 parakstu savākušo iniciatīvu krietni sadārdzināt jebkādus darījumus ar Krieviju. Runa šoreiz nav par sankcijām, bet gan Eiropas Savienības veidoto sarakstu ar valstīm, kas nesadarbojas nodokļu jomā jeb tā dēvētajām ārzonām. Kopš pagājušā gada februāra vidus starp pastkastīšu firmu iecienītajām teritorijām ierindota arī Krievija.
"Krievija Eiropas Savienības [ārzonu] sarakstā nav iekļauta tāpēc, ka viņi iebruka Ukrainā diemžēl. Krievija ir iekļauta tāpēc, ka, vadoties pēc darba grupas kritērijiem, viņai parādījās nepievilcīgs nodokļu režīms, kuru viņai būtu labticīgi jāatceļ. Tā kā viņa to neizdarīja, pēc tam neziņoja par to, ir ticis pieņemts šis lēmums atstāt viņu nesadarbojošos valstu sarakstā," skaidroja Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktora vietnieks Andrejs Birums.
Maksājumu ziņā šobrīd nozīmīgākās sekas Krievijas iekļaušanai ārzonu sarakstā ir ieturējuma nodoklis, norādīja Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Procesu organizācijas vadītāja Inga Antipova.
Turpmāk uzņēmējiem, veicot maksājumus Krievijas uzņēmumiem, ir jāietur UIN pēc 20% likmes, bet ir atļauts neieturēt nodokli, ja tie maksājumi ir ekonomiski pamatoti.
Iedzīvotāju iniciatīva, kuru pārstāv organizācija "Uzņēmēji mieram", iesaka izņēmumus atcelt un visiem maksājumiem uz ārzonu teritorijām, tātad arī Krieviju, piemērot 90% ieturējuma nodokli. Tas attiektos arī uz dividendēm. Piemēram, gadījumā, ja "Latvijas gāze" vēlreiz lemtu sadalīt peļņu un dividendes izmaksāt arī līdzīpašniekam "Gazprom", Krievijas gāzes kompānija faktiski saņemtu tikai desmito daļu. Pārējais ienāktu Latvijas valsts budžetā.
"Uzņēmēji mieram" pārstāvis Kristofs Blaus teica: "Protams, ir liels kauns, ka Latvija ir pārskaitījusi "Gazpromam" milzīgu summu dividendēs, kuras, protams, kā valsts uzņēmumam, tiešā veidā finansē raķetes un tankus, kas iebrauc un nokrīt Ukrainā. [..] Šis 90% nodoklis, ko mēs gribam, lai maksājumiem uz Krieviju tiktu uzlikts, principā nozīmē gandrīz to pašu, ko aizliegt. Neviens neskaitīs naudu, ja tev ir vēl 90% nodoklis."
Krievijas iekļaušana ārzonu sarakstā "Latvijas gāzi" gan ietekmējusi arī citos veidos. Tā kā faktiski "Gazprom" tagad tiek uzskatīts par ārzonas kompāniju, "Latvijas gāzei" ir liegta pieeja valsts un pašvaldību publiskajiem iepirkumiem.
To apliecina Iepirkumu uzraudzības birojs, gan norādot, ka pastāv izņēmums. Kurināmo no "Latvijas gāzes" nedrīkst pirkt iestādes, kas to izmantos savu telpu apkurei, taču gāzi izņēmuma kārtā var pirkt siltumapgādes uzņēmumi. Tiem atļauts izvēlēties, vai "Latvijas gāzi" no pretendentu loka neizslēgt, teica IUB vadītājs Artis Lapiņš: "Tā ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja izvēle, tātad, vai izmantot likumā doto izņēmumu un neievērot likuma regulējumu, vai, protams, viņš var izšķirties arī piemērot [visus izslēgšanas nosacījumus]."
Latvijas valdība gan pieļāva, ka vairākus mēnešus pēc Eiropas lēmuma Krieviju ievietot ārzonu sarakstā "Latvijas gāze" vēl iepirkumos varēja piedalīties.
Lai ārzonas statuss Latvijā stātos spēkā, Latvijai vajadzēja Krieviju ierakstīt arī savos Ministru kabineta noteikumos. Tas prasīja četrarpus mēnešus. Šajā laikā "Gazprom" daļēji piederošā "Latvijas gāze" paspēja uzvarēt vēl vairākos iepirkumos aptuveni pusotra miljona eiro.
Finanšu ministrija gan uzsver, ka Latvija rīkojusies salīdzinoši ātri, jo parasti vietējais saraksts tiekot atjaunots tikai gada beigās. Procesu paildzināja tas, ka Finanšu ministrija lēma līdz ar Krievijas iekļaušanu sarakstā mainīt kārtību, kā Latvija sarakstu no Eiropas pārņem. Turpmāk tas notiks automātiski.
Uz jautājumu, vai nebūtu bijis labāk Krieviju pēc iespējas ātrāk iekļaut sarakstā, nevis skaņot izmaiņas saraksta veidošanas kārtībā, Finanšu ministrijas pārstāvis Birums atbildēja: "Tas tāpat prasītu izdarīt grozījumus MK noteikumos, kam ir šī procedūra. Es pieļauju, varbūt šajā gadījumā tas būtu nedaudz ātrāk, bet tāpat mums būtu jāiziet šī procedūra. Mēs nevaram to izdarīt, neievērojot iekšējās procedūras."
Par to, ka "Latvijas gāze" gribētu atbrīvoties no neērtībām, ko rada "Gazprom" dalība uzņēmumā, liecina vadības izziņotais plāns akcijas izpirkt no visiem lielākajiem akcionāriem. Uz jautājumu, vai šajā sakarā norit sarunas ar "Gazprom", "Latvijas gāze" atbildēja: "Kā AS "Latvijas Gāze" to publiski ir vairākkārt minējusi, Vadības izpirkuma procesa ietvaros (Management buy-out – MBO) ir izvirzīts mērķis - MBO komandai izpirkt AS "Latvijas Gāze" akcijas no pašreiz lielākajiem akcionāriem samērā īsā laika posmā un padarīt uzņēmumu par vietējā kapitāla kontrolē esošu enerģētikas tirgus dalībnieku. Turpmākie vadības izpirkuma procesa soļi tiks īstenoti atkarībā no Latvijas vietējā kapitāla atsaucības un iespējamām sarunām ar finansētājiem un vidēja termiņa ieguldītājiem. Šobrīd norit aktīvs darbs pie šī mērķa īstenošanas."
Nepilnu 29% akciju izpirkumu no fonda "Marguerite" finansēja "Rietumu banka". Tā rakstiskā atbildē norādīja, ka neplāno finansēt "Gazprom" daļu izpirkšanu.
Kamēr akcijas joprojām pieder "Gazprom", tās pārstāvis turpina vadīt "Latvijas gāzes" padomi. Divi padomes pārstāvji – priekšsēdētājs Kirils Seļezņovs un Jeļena Mihailova - pirms nedaudz vairāk kā pusgada tika iekļauti Lielbritānijas sankciju sarakstā. Pamatojumā norādīts, ka abi ir "Gazprom Neft" valdes locekļi, un līdz ar to viņi ir iesaistīti labuma gūšanā no Krievijai stratēģiski nozīmīgās enerģētikas jomas.
"Latvijas gāze" rakstiskā atbildē norādīja, ka nekādas būtiskas sekas Kirila Seļezņova un Jeļenas Mihailovas iekļaušana Lielbritānijas sankciju sarakstā "Latvijas gāzei" nerada. Tikai liegta pieeja ES fondu un citu ārvalstu finansējuma projektiem:
"Piemērotās konkrēta veida mērķētas sankcijas (targeted sanctions) ir vērstas uz K. Seļezņova un J. Mihailovas personīgo resursu iesaldēšanu un ieceļošanas aizliegumu Apvienotajā Karalistē (turpmāk – UK). Tā kā minētie Padomes locekļi nav tieši vai netieši AS "Latvijas Gāze" akcionāri, tiem nepieder AS "Latvijas Gāze" akcijas un tie nesaņem dividendes no AS "Latvijas Gāze" peļņas, K.Seļezņova un J.Mihailovas atrašanās AS "Latvijas Gāze" Padomes sastāvā neatstāj ietekmi uz "Latvijas gāzes" darbu."
Kādēļ "Latvijas gāzes" padomes locekļi iekļauti Lielbritānijas, taču ne Eiropas Savienības sankcijās, LTV prasīja Latvijas ārlietu ministram Krišjānim Kariņam (JV). Viņš teica, ka Eiropas Savienības 27 dalībvalstīm vienoties par sankciju ieviešanu esot grūtāk nekā Lielbritānijai.
Kariņš: Eiropas Savienībā vairāk skatās, ka ir ļoti skaidri iemesli. Tas nav tikai, ka kādam liekas, bet tur ir skaidri iemesli, tiesā aizstāvami, kāpēc persona ir vai nav sarakstā.
LTV: Vai Latvija nav rosinājusi, ka vajadzētu sankcionēt arī šos "Gazprom Neft" valdes locekļus, kam Latvijā ir saiknes?
Kariņš: Man nav informācijas, ka kāds būtu ierosinājis šo personu sankcionēšanu.
Dažas dienas pēc intervijas Ārlietu ministrija publicēja paziņojumu, ka aicina nozaru ministrijas un citas institūcijas izvērtēt, vai nozīmīgos Latvijas uzņēmumos ir identificējami Krievijas, Baltkrievijas vai citu trešo valstu pilsoņi, kas tieši vai netieši atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā un kas varētu būt saistīti ar Krievijas valsts struktūrām. LTV zināms, ka paziņojums tapis kā reakcija uz jautājumiem par "Latvijas gāzes" padomes locekļiem.
Drīzumā "Latvijas gāzes" padomē gan gaidāmas izmaiņas. Valde sasaukusi ārkārtas akcionāru sapulci 22. februārī, kur viens no darba kārtības jautājumiem būs jaunas padomes ievēlēšana. Valde aicināja kandidātus izvirzīt līdz 1. februārim. Vai starp izvirzītajiem ir arī Lielbritānijas sankcionētie līdzšinējie padomes locekļi Kirils Seļezņovs un Jeļena Mihailova, "Latvijas gāze" neatklāja, taču norādīja, ka 8. februārī kandidāti tikšot publiskoti.
LTV par kandidēšanu vaicāja arī "Latvijas gāzes" padomes priekšsēdētāja vietniekam "Itera Latvija" pārstāvim Jurim Savickim. Viņš teica, ka vēl neesot izlēmis, vai kandidēt uz vēl vienu termiņu. Savickis arī atzina, ka sarunas par "Itera Latvija" daļu izpirkšanu notiekot jau divus gadus.