NOSKATIES ⟩ Kā Igaunijas un Somijas kabeļa "Estlink 2" bojājums var ietekmēt elektrības cenu Latvijā?

Kopš pagājušās piektdienas nedarbojas viens no Igaunijas un Somijas elektrības starpsavienojumiem "Estlink 2". Līdz šim problēmas cēlonis joprojām nav zināms, taču remonts varētu aizņemt pat veselu mēnesi.

Pa kabeli ik dienas tika pārvadīts teju 650 megavatu elektrības un bojājums radījis elektrības iztrūkumu, kuru nākas kompensēt ar salīdzinoši dārgāku vietēji ražoto. Tā sekas jūt arī lietotāji Latvijā un Lietuvā.

"Estlink 2" kabelis atklāts pirms 10 gadiem. Tas ir viens no diviem savienojumiem starp Igauniju un Somiju un nodrošina elektrības apmaiņu starp Baltiju un Skandināviju. Tā kopējā kapacitāte ir ap 650 megavatiem jeb aptuveni 50% no kopējā vidusmēra elektrības patēriņa Igaunijā un gandrīz piektdaļa no kopējā Baltijas patēriņa. Naktī no 24. uz 25. janvāri kabelī tika konstatēta problēma.

Bojājuma cēlonis nav zināms, tas arī apgrūtina remontdarbus. Pēc vairāku dienu meklējumiem Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering" un Somijas "Fingrid" secināja, ka problēma radusies Igaunijas pusē.

Elektrības pārrāvums atspoguļojas gan importa un eksporta datos, gan elektrības cenā. Vēl nedēļas sākumā Igaunija no Somijas importēja vairāk nekā 900 (923) MW. Todien biržas cena Somijā (26) bija divreiz mazāka nekā Baltijā (63). 25.janvārī Igaunija  importēja vien 49 MW elektrības un jau 27.janvārī summa par MW/h Somijā bija 17 eiro, bet Baltijā sešas reizes augstāka – 110 eiro. Līdzīga proporcija saglabājas joprojām.

Igaunijas sistēmas operators uzreiz mierināja, ka elektrības reģionā pietiks, jo iztrūkumu iespējams kompensēt ar vietēji ražoto un importēto no Latvijas un Lietuvas, kā arī no Somijas pa "Estlink 1" kabeli. Tā jauda gan ir uz pusi mazāka par "Estlink 2". Bet cenu tas ir ietekmējis. Šā brīža prognozes "Nordpool" biržā rāda, ka šāda situācija saglabāsies vismaz līdz 29.februārim.

Igaunijā elektrības ražošanā tiek izmantoti fosilie kurināmie un atjaunojamie resursi, kā vējš. Vietējā enerģija ir dārgāka par importēto no Somijas, kurā būtisku daļu elektrības ražo atomelektrostacijās.

Latvijā nedz klimata un enerģētikas, nedz ekonomikas ministrs par cenu kāpumu neuztraucas. Šobrīd laikapstākļi esot labvēlīgi un nav gaidāms, ka būtiski pieaugtu elektrības patēriņš, kā tas bija janvāra sākumā, kad Ziemeļeiropā bija iestājies spelgonis un gaisa temperatūra vietām nokrita līdz pat -44 grādiem.

Aktuālā statistika liecina, ka Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kas pēdējās nedēļās spējusi saražot vairāk elektrības, nekā patērē. Augstsprieguma tīklā stāsta, ka ģenerējošās jaudas Baltijas valstīm pietiek arī lai pilnībā nosegtu savu patēriņu, taču ekonomiski izdevīgāk ir elektrību importēt.

Igaunijā tiek spriests arī par trešā savienojuma izbūvi ar Somiju. Par "Estlink 3" dēvēto kabeli paredzēts atklāt pēc apmēram 10 gadiem. Par to Igaunijas un Somijas sistēmu operatori vienojās 2022.gada vasarā.

Plānots, ka kabelis varētu pārvadīt no 700 līdz pat 1000 MW elektrības, gandrīz dubultojot pārvades jaudu. Arī Latvija pēta iespēju savienoties ar Zviedriju. Uz gada beigām vai nākamā gada sākumā būšot izpētes rezultāti.

Krievijas iebrukuma priekšvakarā Ukraina bija sagatavojusies atslēgties no kopīgā tīkla ar Krieviju. Diktatora Putina sāktais uzbrukums lika iedarbināt ārkārtas mehānismus. Plānoto pāris mēnešu vietā, Ukraina to paveica divu nedēļu laikā, tagad tā pieslēgta Centrālās Eiropas tīklam.

Krievija nebaidās energoresursus izmantot kā politiskās šantāžas sviru. Pēc Ukrainas atslēgšanās no abu valstu tīkla, tā mērķtiecīgi uzbruka kritiski svarīgajai Zaporižjas atomelektrostacijai.

Baltija joprojām darbojas vienotā elektrības tīklā ar Krieviju. Atslēgšanos plāno jau vairākus gadus, un tam beidzot ir jānotiek 2025. gadā. "Estlink 2" kabeļa bojājums plānus nav pasteidzinājis.

Līdz plānotajai desinhronizācijai no tā dēvētā BRELL elektriskā gredzena Baltijā joprojām ienāk arī elektrība no Krievijas. Irklis apliecina, ka tās ir tikai tehniskās plūsmas, un tās nepieciešamas sistēmas stabilitātes uzturēšanai tīklā. Tiklīdz atslēgšanās tiks pabeigta, elektrība no Krievijas ne Latvijā, ne Baltijā vairs neienāks.