Skolu tīkla sakārtošana: pētniece aicina balstīties nevis emocijās, bet datos

Viņa atzīmēja, ka ikdienā biežāk lēmumus pieņemam emociju vadīti. Piemēram, uzskatam, ka, izmainot mācību saturu, uzlabosies skolēnu zināšanas. Arī publiskajā telpā esot "ļoti daudz" mītu un emociju, jo iedzīvotāji rīkojas savas pieredzes vadīti. Taču būtu nepieciešams skaidri ieraudzīt, vai skolai ir attīstības iespējas, uzskata Namsone, piebilstot, ka bez finansējuma un personāla attīstība nav iespējama.

Deleģējums pašvaldībām pieņemt lēmumus par savu izglītības ekosistēmu, pētnieces vērtējumā, ir pareizs. Vienlaikus viņa atgādināja, ka izglītības kvalitāte pašvaldībām likumā definēta vien nesen. Tas nozīmē pašvaldībām paskatīties no jauna, kā šo kvalitāti vadīt un mazāk gaidīt "norādes no augšas", sacīja Namsone. Taču viņa nav tik pārliecināta par pieturēšanos pie esošā skolu tīkla modeļa - netiekot runāts, kā ieraudzīt citu skatu par skolu tīkla veidošanu, kas būtu skolēna interesēs.

Datos balstītu lēmumu pieņemšana ļauj rīkoties gudrāk, atzīmēja Namsone. Nepieciešams gan ņemt vērā vairākus aspektus, ne tikai vidējo rezultātu analīzi, jo tā reālo situāciju atspoguļo "ļoti virspusēji", un nav pietiekami lēmumu pieņemšanai. Piemēram, paliek neapzināti faktori, kas ietekmējuši rezultātu. Ir jāanalizē sniegums pa vairākiem gadiem, kā arī klašu posmos, jāņem vērā arī sociāli ekonomiskais indekss, mācīšanas kvalitāte, uzskaitīja pētniece.

Viņa gan atzīmēja, ka, lai arī datu "ir ļoti daudz", nereti pietrūkst mērķis, ko tieši vēlas panākt, tos izmantojot. Iztrūkst arī pieredzes datu analīzē un apstrādē.

Rīkus papildu datu iegūšanai piedāvā arī monogrāfija, ko pērn sagatavojuši LU SIIC pētnieki. Datos balstītam lēmumu pieņemšanas modelim, viņuprāt, ir jāsniedz atbildes uz to, kā uzzināt, ko skolēni ir iemācījušies, un ko darīt, ja mācīšanas process nav bijis pietiekami efektīvs. Tāpat informācija, ko skolēni ir iemācījušies, ļaujot tālāk noskaidrot cēloņus, kuri noteikuši zemu vai augstu sniegumu, un mērķtiecīgi mazināt riskus.

Pieeja tika izmēģināta 50 Latvijas skolās, un norit nepārtraukts darbs pie tās pilnveidošanas.

LETA jau ziņoja, ka noteicošais kritērijs skolu tīkla veidošanā būs skolēnu skaits. To paredz IZM informatīvais ziņojums "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā".

Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.

Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai par tām programmām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi, paredz IZM iecere par jauno pedagogu darba samaksas modeli "Programma skolā".

Patlaban pašvaldības valsts aprēķināto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai sadala izglītības iestādēm atbilstoši pašvaldībā izstrādātai un apstiprinātai mērķdotācijas sadales kārtībai, ņemot vērā vien valsts noteikto zemāko pedagogu darba algas likmi. Tas ļauj, piemēram, uz lielāku skolu rēķina "subsidēt" mazākas skolas.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) iepriekš aicinājusi pašvaldības nekavēties ar lēmumu par izglītības iestādes reorganizāciju pieņemšanu, jo vecākiem un sabiedrībai jābūt skaidrībai par gaidāmo ekosistēmu. Ministre arī vairākkārt uzsvērusi, ka IZM nav konkrēts plāns, cik skolu būtu jāsamazina.

Atsevišķās Latvijas pašvaldībās iedzīvotāji pauduši neapmierinātību ar iespējamu skolu slēgšanu.