Iļja bija deviņus gadus vecs, kad Krievijas iebrukuma sākumā iekļuva apšaudē savā dzimtajā Mariupolē. Tajā dzīvību zaudēja viņa māte, bet Iļjam šrapnelis trāpīja kājā. Krievijas armijnieki viņu nolaupīja un ievietoja slimnīcā Doneckā; vecmāmiņa par Iļjas atrašanās vietu uzzināja vien tad, kad puika parādījās kādā Krievijas propagandas sižetā.

"Lai arī man bija nopietna trauma, šajā slimnīcā viņi centās mani padarīt par propagandas instrumentu. Man mācīja rakstīt krieviski, un kādu dienu ārsts atnācis teica: "Nesaki vairs "Slava Ukrainai", bet gan "Slava Ukrainai kā Krievijas daļai"." [..] Bet mani nav tik viegli apmānīt," pašapzinīgi saka Iļja, kuram šobrīd jau apritējuši 11 gadi.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X