Kā rāda apkopoto iesniegumu saturs, nozīmīgākie pārkāpumi, pēc iesniedzēju domām, ir precizitāte un objektivitātes trūkums, bet daudzos jautājumos pārmesta arī konteksta izpratne un skaidrojums. Izvērtējot 27 iesniegumus, 12 gadījumos profesionālās ētikas pārkāpumi nav atzīti, savukārt 15 gadījumos tie tika konstatēti.
Ombuda vērtējumā, visbiežāk vērtētajā sabiedrisko mediju saturā nav ievērots objektivitātes princips - septiņos gadījumos, precizitāte - trijos gadījumos, nepietiekami kritiski vērtēts informācijas avots - trijos gadījumos, kā arī nav piedāvāts atbilstošs konteksts - trijos gadījumos. Citi pārkāpumi konstatēti retāk, divas reizes fiksējot kādas grupas stereotipizāciju un divas reizes kā problemātisku vērtējot žurnālista uzvedību. Vienu reizi konstatēts atbildīguma principa pārkāpums, tendenciozitāte un dezinformācijas izplatīšana.
Analizējot ombudam adresēto iesniegumu autoru "portretu", secināts, ka, līdzīgi kā 2022.gadā, arī 2023.gadā lielākā daļa iesniedzēju bijuši vīrieši - 22. Iesniegumus ombudam rakstījušas piecas sievietes. Iesniedzēju vidū ir gan 11 privātpersonas, gan trīs nevalstisko organizāciju pārstāves. Septiņas reizes pie ombuda vērsies politisks aktīvists, divas amatpersonas, trīs politiķi, viens medija pārstāvis.
Lielu daļu no ombuda darba veido sadarbība ar sabiedrisko mediju darbiniekiem, tāpēc 2023.gadā tika izveidots iekšējo profesionālās ētikas diskusiju formāts, kurā notiek profesionālās ētikas jaunāko jautājumu prezentācijas, diskusijas par ombuda atzinumiem un aktuālajām ētikas problēmām. Notiek arī regulāra saziņa ar sabiedrisko mediju galvenajām redaktorēm un citiem darbiniekiem par saturu, tā atbilstību redakcionālajām vadlīnijām, iesniegumiem un atzinumiem.