Latvijas Zemnieku savienība: Birokrātijas mazināšana nozarē ir visas valdības prioritāte (1)

Kā informēja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāve Dace Kārkliņa, ZZS veidojošās partijas LZS valde izprot problēmas, ar ko saskaras Latvijas lauksaimnieki, un atbalsta nepieciešamību pievērst tām plašāku uzmanību, "lai zemkopības ministram sadarbībā ar valdību un Eiropas Savienības (ES) valstu ministriem izdotos sekmīgi tās risināt".

LZS valde pirmdienas sēdē iepazinās ar lauksaimnieku organizāciju izvirzītajām prasībām un vienojās par cieša dialoga nepieciešamību ar nozari. "Mēs apzināmies, ka lauksaimniecības nozare ir būtiski svarīga Latvijas tautsaimniecībai un reģioniem, tāpēc darīsim visu, lai atbalsts tai būtu mērķēts un savlaicīgs," uzsver LZS valdes priekšsēdētājs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

LZS atzīmē, ka birokrātijas mazināšana nozarē ir visas valdības un arī zemkopības ministra Krauzes prioritāte. Sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām plānota virkne birokrātijas mazināšanas pasākumu, un nepamatotās prasības, kas izriet no Latvijas normatīvajiem aktiem, tiks pārskatītas nekavējoties, šādu apņēmību pauž partijas pārstāvji.

Valdība ir atbalstījusi aizliegumu graudu importam Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas. Zemkopība ministrijā (ZM) ir izstrādāts likumprojekts, kas tiks iesniegts izskatīšanai valdību veidojošām partijām un Saeimas deputātiem.

"Vienlaikus jāsaprot, ka tranzīta aizliegšana un ierobežošana, tajā skaitā, preču pārvietošanas ES iekšienē ierobežošana saskaņā ar ES vienotā tirgus regulējumu nav iespējama," atzīmēja partijā.

Tāpat ZM ir jau nolēmusi, ka valsts atbalstu lauksaimniecībā nesaņems pretendenti, kuri šogad iepirkuši izejvielas no Krievijas un Baltkrievijas. Turpmāk arī visos ES un valsts atbalsta nosacījumos, grozot vai izstrādājot tiesību aktus, tiks noteikts, ka atbalstu nepiešķirs pretendentam, kas iepērk izejvielas no agresorvalstīm.

Zemkopības ministrs strādājot arī pie tā, lai Latvijas lauksaimnieku ražojumi būtu konkurētspējīgi un pieejamāki Latvijas veikalu plauktos. "Ministrs joprojām ir pārliecināts par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu ne tikai svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām, bet visiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem (svaiga gaļa un zivis, maize, olas, pie produkti), un šis priekšlikums ir pieteikts Finanšu ministrijas nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas darba grupā," norādīts LZS paziņojumā.

ZM arī izstrādā projektu par valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtību, un pārtikas ražošanai būs paredzēts finansējums 38,1 miljona eiro apmērā.

Pašlaik Saeimā tiek izskatīts ZZS deputātu virzīts priekšlikums, lai cenu zīmē vai pie produkta tiktu norādīta produkta ražotājvalsts.

Eiropas līmenī apstiprinātā Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna izmaiņas aizņems vairāk laika, bet tā ir zemkopības ministra darba kārtības prioritāte, pauž Kārkliņa.

Partijā norāda, ka daudzās Eiropas valstīs pēdējo nedēļu laikā ir notikuši lauksaimnieku protesti - Itālijā, Francijā, Vācijā, Beļģijā, arī kaimiņos esošajā Lietuvā un Polijā. "LZS valde ir pārliecināta, ka ES institūcijām ir jāieklausās lauksaimnieku prasībās un jāpieņem ilgtermiņa redzējumu lauksaimniecības pārtikas nozares atbalstam," teikts paziņojumā.

Kā ziņots, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) nosūtījusi ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), zemkopības ministram Krauzem un finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV) atklātu vēstuli par gaidāmajām izmaiņām nodokļu politikā, kas skar lauksaimnieku darbībai, konkurētspējai un pastāvēšanai kritiski svarīgus jautājumus, informēja LOSP pārstāvji.

Vēstulē vērsta uzmanība, ka lauksaimniekiem būtisks ir jautājums par PVN samazināto likmi pārtikas produktiem, tostarp ne tikai Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, dārzeņiem un ogām, bet arī citām pārtikas grupām.

Tāpat lauksaimnieki vērš uzmanību lauksaimniecības subsīdiju neaplikšanai ar ienākuma nodokli, kadastrālo vērtību izmaiņām un nekustamā īpašuma nodokļa likmēm, sezonas laukstrādnieku programmai, lauksaimniecības dīzeļdegvielas apmēram un likmēm, kā arī nodokļu atvieglojumiem zemes pārdevējiem, pārdodot zemi lauksaimniekiem.

LOSP uzsver, ka Latvijā lauksaimniekiem pašlaik ir īpaši sarežģīta situācija. Lauksaimnieki jau cieš zaudējumus no nevienlīdzīgas Eiropas Savienības (ES) atbalsta maksājumu politikas, bet ES zaļā kursa ietekme arvien palielina produkcijas pašizmaksu, kamēr ieņēmumi no produkcijas realizācijas bieži vien nosedz pašizmaksu vai pat samazinās un rada lauksaimniekiem zaudējumus.

LOSP uzsver, ka ikviens lauksaimnieks cer uz atvērtu komunikāciju un konstruktīvu sadarbību, lai ar saprātīgiem un tālredzīgiem, kā arī nekavējošiem lēmumiem nodrošinātu lauksaimniecības nozares stabilitāti un godīgu samaksu par saražoto produkciju. Tostarp LOSP pievienojas starptautiskajam lauksaimnieku protesta sauklim "Nav lauksaimnieku - Nav pārtikas - Nav nākotnes!".

Jau ziņots, ka pirmdien Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Limbažos un Ogrē notiek lauksaimnieku protesti.

"Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš pauda, ka kopš pagājušā gada novembra lauksaimnieku ārkārtas sapulces, kurā lauksaimnieki iesniedza Zemkopības ministrijai un ministram Krauzem prasības nozares sakārtošanai, līdz šim ir izpildīta tikai viena.

Protesta laikā zemnieki vēlas panākt Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītēja importa aizliegumu bez pārejas perioda, PVN samazinātās likmes 5% apmērā atjaunošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām dārzeņiem, birokrātijas mazināšanu lauksaimniecības nozarē, plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām, kā arī atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.