Latvijas rūpniecībā šogad nevar cerēt uz spēcīgu pieaugumu, norāda eksperti

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe norāda, ka apstrādes rūpniecības izlaide 2023.gada ceturtajā ceturksnī krietni augusi - par 2,1% salīdzinājumā ar trešo ceturksni, tomēr ražošanas jaudu noslodzes tālāks pasliktinājums janvārī un joprojām pesimisma zonā iestigušais rūpnieku noskaņojums neļauj cerēt uz sparīgu izaugsmes turpinājumu.

Būvniecības segmentam ražoto preču (kokmateriāli, metāla konstrukcijas, būvmateriāli) pieprasījums joprojām ir vājš, un tā atjaunošanos tuvākajā laikā gaidīt nav īsti pamata, uzskata Puķe. Pozitīvu impulsu gan var sniegt kokrūpnieku konkurētspējai svarīgais valdības lēmums, ka AS "Latvijas valsts meži" jāpārskata trīs gadu fiksēto cenu līgumi ar kokrūpniekiem un jāpiemēro tirgus situācijai atbilstošākas cenas.

Kā nu jau ikgadēji aktuāls saglabājas arī jautājums, kā dabas untumi šogad ietekmēs lauksaimniecību (un attiecīgi pārtikas apstrādi) un labbūtību astoņzobu mizgraužiem, kas jau ilgstoši bojā egles un meža nozares garastāvokli, skaidro Puķe.

Viņasprāt, optimisma asnus ļauj plaucēt arī investīcijas elektronikas un elektrotehnikas nozarēs ("Light Guide Optics International", "Lexel Fabrika", "Crimppi"). Šīs augsto tehnoloģiju nozares jau kopš pērnā gada velk kopējo apstrādes rūpniecības vezumu un uztur izaugsmes ambīcijas arī šim gadam.

Tomēr Puķe atzīst, ka vairākumā apstrādes rūpniecības nozaru jaudu noslodze pēdējā ceturksnī ir pasliktinājusies un krietni atpaliek no pirmspandēmijas līmeņiem.

"Arī rūpnieku noskaņojums kopumā ir drūms, un līdzās ražošanas jaudu noslodzes pasliktinājumam sadrūmis arī ar pasūtījumiem nodrošinātās ražošanas apmēra novērtējums. Tas diemžēl atgādina neaizrauties ar rozā vienradžu cerībām un pieturēties pie noskaņojuma, ka izvairīšanās no prāvākiem kritumiem šobrīd jau ir vērtējama kā gana laba ziņa," atzīst Puķe.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzsver, ka inflācija, vājš globālais pieprasījums pēc precēm kopš pandēmijas beigām un karš Ukrainā - pēdējie divi gadi Latvijas rūpniecībā ir bijuši ļoti sarežģīti. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, Latvijā 2022.gadā apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi samazinājās par 4,5%, un kritums rūpniecībā bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Latvijas ekonomikā pērnais gads ir aizvadīts ar nelielu mīnus zīmi.

Tomēr šobrīd lejupslīde Latvijas rūpniecībā tuvojas beigām un Āboliņš uzskata, ka šogad rūpniecībā ir pamats cerēt uz izaugsmi. Jau pērnā gada decembrī pirmo reizi kopš 2022.gada vidus Latvijas apstrādes rūpniecībā fiksēts neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2022.gada nogali, ražošanas apjomiem decembrī pieaugot par 1,4%.

Latvijas rūpniecībā mērena lejupslīde turpinās jau kopš 2022.gada aprīļa, kas, izņemot 2008.gada finanšu krīzi, padara šo par vienu no ilgākajām recesijām Latvijas rūpniecībā pēdējās desmitgadēs, skaidro ekonomists. Līdzīga situācija šobrīd vērojama arī Lietuvā un Igaunijā, kur pērnais gads noslēdzies ar līdzīgiem vai pat lielākiem mīnusiem.

Decembrī salīdzinājumā ar 2022.gada decembri Latvijas rūpniecībā pārtikas ražošana pieauga par 10,2%, gatavo metālizstrādājumu - par 10%, dažādu iekārtu un mehānismu - par 21,8% un koka izstrādājumu - par 1,6%. Tikmēr citās nozarēs joprojām vērojami lielāki vai mazāki mīnusi, un decembrī apģērbu ražošana Latvijā samazinājās par 14,8%, auto detaļu - par 19,3% un mēbeļu - par 19,6%.

Lai arī Eiropas ekonomika aug lēni, procentu likmes joprojām ir augstas, risku ekonomikā ir daudz un ģeopolitiskā situācija ļoti nepatīkama, tomēr Āboliņš uzskata, ka ir pietiekams pamats cerēt, ka šogad Latvijas rūpniecībā ir gaidāma mērena izaugsme. Inflācija eirozonā ir būtiski sarukusi un finanšu tirgi sagaida, ka jau līdz vasarai Eiropas Centrālā banka sāks mazināt procentu likmes, kas veicinās patēriņa pieaugumu.

Tāpat krājumu samazināšanas cikls rūpniecībā tuvojas beigām - uzņēmēju aptaujas liecina, ka Vācijā jau kopš pērnā gada augusta rūpniecībā samazinās krājumu līmenis, ASV rūpniecībā šī gada janvārī strauji pieaudzis jauno pasūtījumu apjoms un Baltijas valstīs šī gada pirmajā ceturksnī ir nedaudz pieauguši jaunie pasūtījumi.

Krājumu samazinājums un jauno pasūtījumu pieaugums Āboliņam liek domāt, ka, lai arī šī gada pirmajos mēnešos Latvijas rūpniecībā vēl ir iespējami kritumi, taču jau no otrā ceturkšņa ir gaidāms plašāks ražošanas aktivitātes pieaugums, kas dos pozitīvu impulsu arī transporta nozarē.

Vienlaikus pieaugums Latvijas rūpniecībā šogad, visticamāk, nebūs ļoti stiprs un visaptverošs, uzskata Āboliņš. Piemēram, būvniecības aktivitāte Vācijā, Zviedrijā un citos mums būtiskos eksporta tirgos šobrīd ir ļoti vāja, tādēļ būvmateriālu ražošanā lielu pieaugumu, visticamāk, nav pamats gaidīt. Pēc Āboliņa prognozēm, šogad kopumā Latvijas rūpniecība varētu pieaugt par 3-5%.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka Latvijas rūpniecībai 2023.gads bija ražošanas samazināšanās, taču ne visaptverošas krīzes gads. Kopējā izlaide saruka, ko noteica nelabvēlīgi tirgus apstākļi vairākām nozarēm, jo īpaši ar celtniecības produktiem saistītajām. Aizvadītajā gadā rūpniecības struktūra mainījās par labu apakšnozarēm, kas pieskaitāmas augsto tehnoloģiju saimei, turklāt 2023.gadā strauji auga ieguldījumi nozarē. Tas apvienojumā ar ārējo tirgu gaidāmo stabilizēšanos šogad un pieaugumu nākamgad ļauj uz rūpniecības nozari raudzīties diezgan optimistiski, uzskata Strautiņš.

Viņš prognozē, ka 2024.gads rūpniecībai būs lēnas izaugsmes laiks, augot ap 2%, bet nākamgad tās attīstība varētu ievērojami paātrināties līdz apmēram 5%. Ekonomists uzskatam, ka tam ir priekšnosacījumi, piebilstot, ka jebkādu ekonomisko prognožu riska līmenis šobrīd ir diezgan augsts.

Pērn kopumā apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 4,5%, taču gada nogale izrādījās samērā laba. Ja aprīlī ražošanas kritums gada griezumā sasniedza pat 8,6%, tad decembrī bija pieaugums par 1,4% vai pat 1,9% (sezonāli koriģētos datos). Salīdzinājumā ar novembri bija neliels kritums par 0,2%, bet bāzes efekti decembrī "pārvilka" gada izaugsmes rādītāju pāri nullei.

Strautiņš informē, ka gads kopumā bija ļoti labs pārtikas pārstrādei, kura auga par 4,5%, noslēguma akords bijis vienkārši lielisks, pieaugot par 10%, kas ir straujākais kāpums kopš 2014.gada februāra, atskaitot pandēmijas laika straujo svārstību periodu. Kokapstrādei aizvadītais bija krīzes gads ar kritumu par 7,8%, taču to izdevās noslēgt ar nelielu pieaugumu par 1,6%. Ekonomists piebilst, ka decembra dati šai nozarei izskatās pēc veiksmīgas sakritības nopelna, jo tirgi joprojām ir vāji.

Diezgan līdzīgs ir metālapstrādes stāsts, tur gads kopumā ir ar ražošanas samazinājumu par 5,7%, bet decembrī iespaidīgs 10% pieaugums, arī tas gan lielā mērā Strautiņam izskatās pēc sakritības. Aizvadītais gads bija ļoti sekmīgs mašīnbūves un elektronikas nozaru kopai, jo īpaši elektronikai (pieaugums par 16,7%) un elektrotehniskajai rūpniecībai (par 13,1%). Tieši decembris bija ļoti sekmīgs iekārtu ražotājiem - pieaugums par 21,8%. Strautiņam žēl, ka nav pieejami mazās, bet dinamiskās citu transportlīdzekļu ražošanas nozares dati, tie šobrīd varētu būt ļoti kolorīti, pateicoties dronu ražošanai.

Jau ir pieejami dati par investīcijām nozarē gada pirmajos trīs ceturkšņos. Strautiņš informē, ka šajā laikā ieguldījumi pamatlīdzekļos apstrādes rūpniecībā bija par 47% lielāki nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Ja ceturtajā ceturksnī saglabājās pirmo trīs ceturkšņu temps, tad pērn kopā nozarē ilgtermiņa investīcijas sasniedza 685 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar vidējo ieguldījumu iepriekšējos 10 gados, investīcijas naudas izteiksmē pat varētu būt dubultojušās. Te gan jāņem vērā iekārtu un celtniecības sadārdzinājuma ietekme. Ieguldījumi pārtikas pārstrādē pērn janvārī-septembrī pat vairāk nekā trīskāršojās.

Atzīmēšanas vērts Strautiņam šķiet arī pieaugums par 77% elektrotehniskajā rūpniecībā un par 59% minerālu, galvenokārt būvmateriālu ražošanā. Pērn vairāk nekā puse ieguldījumu tika novirzīti divām lielākajām tradicionālajām nozarēm - pārtikas pārstrādei un kokapstrādei. Tās nereti vienkāršoti dēvē par zemas pievienotās vērtības nozarēm, taču ar kapitālintensīvu ražošanu tajās var panākt diezgan augstu ienākumu līmeni. Piemēram, visos galvenajos meža nozares segmentos - zāģētavās, plātņu, enerģētikas produktu ražošanā, arī mežsaimniecībā - šobrīd modernajos uzņēmumos tipiska bruto alga ir ap 2000 eiro mēnesī, līdzīgi kā vadošajos mašīnbūves uzņēmumos.

Arī laikā kopš 2010.gada ilgtermiņa ieguldījumos nozarē, kas kopumā pārsnieguši piecus miljardus eiro, vairāk nekā pusi veido pārtika, kokapstrāde un divas to "satelītnozares" - dzērienu un mēbeļu ražošana, skaidro Strautiņš.

Investīcijas tā dēvētajās inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve, elektronika), kas bija galvenās ražošanas pieauguma virzītājas šajā laikā, veidoja 15-20% no kopējā (precīzs skaitlis nav zināms, jo daļa datu ir konfidenciāli). Vienlaikus, ja pārtikas pārstrāde 2023.gadā salīdzinājumā ar 2010.gadu reālā izteiksmē auga par 9%, bet kokapstrāde par 60%, tad visas svarīgākās inženierijas nozares vairāk nekā divkāršoja izlaidi, tai skaitā elektronika to vairāk nekā astoņkāršoja, bet elektrotehniskā rūpniecība palielināja apmēram piecas reizes, norāda Strautiņš.

"Tāpēc šīs nozares varbūt drīzāk jādēvē nevis par augstas pievienotās vērtības nozarēm, bet par ātri un izmaksu ziņā efektīvi attīstāmām nozarēm. Nav šaubu, ka tās, draudzīgā sadarbībā ar ķīmiju un farmāciju, būs galvenie rūpniecības vilcējspēki nākotnē," uzskata Strautiņš.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece skaidro, ka lielākajā daļā Eiropas valstu apstrādes rūpniecība pērn un arī šobrīd ir viens no vājākajiem ekonomikas posmiem. Piemēram, eirozonā apstrādes rūpniecība novembrī bija par nepilniem 7% vājāka nekā gadu iepriekš. Turklāt aptaujas rāda, ka zemākais punkts, ļoti iespējams, vēl nemaz nav sasniegts. Dzīves dārdzība, augstās procentu likmes, pēc pandēmijas patēriņa struktūras maiņa par labu pakalpojumiem - tas viss ir nelabvēlīgi ietekmējis pircēju spēju un vēlmi iegādāties preces.

Latvijas apstrādes rūpniecībai ir būtisks gan vietējais, gan ārvalstu pircējs, abos gadījums pieprasījums ir novājināts, atzīst Buceniece. Attiecīgi arī nozares sniegums 2023.gadā ir bijis blāvāks nekā iepriekšējos divos gados. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi decembrī bija par sezonāli izlīdzinātiem 0,2% mazāki nekā novembrī, bet tomēr par kalendāri koriģētiem 1,4% lielāki nekā gadu iepriekš. Savukārt 2023.gadā kopumā nozares produkcija saruka par 4,5%.

Augsto cenu ietekmē kritums apgrozījumā ir mazāks nekā apjomos, proti par 2%. Ja apgrozījums vietējā tirgū pērn saglabājās iepriekšējā gada līmenī, tad ražotāju apgrozījums eksporta tirgos saruka par 3%.

Latvijas apstrādes rūpniecībā un arī preču eksportā būtisku lomu ieņem ar būvniecības nozari un mājokļu labiekārtošanu saistītas preces. Buceniece uzsver, ka tieši šajā apstrādes rūpniecības daļā pērn arī bija vērojams būtiskākais kritums. Lielāka ražošanas koncentrēšana šajās nozarēs nozīmē, ka Latvijas ražošana un eksports ir vairāk pakļauti procentu likmju svārstību ietekmei, pie tam vairāk ārvalstīs nekā pie mums. Laikā, kad procentu likmes ir augstas, nekustamā īpašuma attīstīšanas un būvniecības aktivitāte parasti mazinās, tas pats notiek arī ar pieprasījumu pēc saistītajām precēm. Lai gan Latvijā būvniecība pērn auga, pieprasījuma kritumu redzējām vairākās mūsu tirdzniecības partnervalstīs, un tas būtiski kavē vietējo ražošanu.

Kokapstrāde, kas veido aptuveni trešo daļu no apstrādes rūpniecības izlaides, pērn saruka par 7,8%. Buceniece informē, ka šīs nozares jaudu noslodze ir sarukusi līdz līmenim, kādu to pēdējo reizi redzējām 2010.gadā. Eiropas Komisijas uzņēmumu aptauju dati janvārī rāda, ka kokapstrādes uzņēmumu vērtējumā pasūtījumu apjoms nav pietiekams, taču pagājušā gada beigās un šī gada sākumā ir pārsteidzoši spēcīgi uzlabojušās eksporta pasūtījumu gaidas. Iespējams, ka jau šobrīd tas ir lielākas izlaides priekšvēstnesis, bet, iespējams, arī tikai īslaicīgs optimisma uzplaiksnījums.

Ekonomikas biznesa cikls šķiet mazāk ir ietekmējis tādas apstrādes rūpniecības apakšnozares kā pārtikas produktu ražošana, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana un elektrisko iekārtu ražošana. Buceniece pieļauj, ka sniegumam palīdz iepriekš veiktas investīcijas. Šīs nozares pērn produkcijas izlaidi audzēja.

Neskatoties uz to, ka ceturtais ceturksnis apstrādes rūpniecībai bija labāks par iepriekšējo, noturīgu izaugsmi nozarei šī gada pirmajā pusē "Swedbank" neprognozē. Buceniece norāda, ka puse ražošanas uzņēmumu šī gada sākumā joprojām saskaras ar nepietiekamu pieprasījumu. Turklāt šis īpatsvars ir audzis, salīdzinot ar pērnā gada beigām. Aptaujās par pasūtījumu gaidām šī gada sākumā gan parādās neliels optimisms. Laiks rādīs, vai tas būs noturīgs. Šobrīd Buceniece to drīzāk interpretē kā zīmi, ka apstrādes rūpniecības izlaide stabilizējas un, visticamāk, zemākais punkts ir tuvu vai jau garām.

"Būtiskāku izaugsmi prognozējam otrajā pusgadā, kad procentu likmju samazināšana sāks iekustināt mūsu tirdzniecības partneru ekonomikas. Izaugsmes apmēru ietekmēs arī uzņēmēju konkurētspēja starptautiskajos tirgos, kas, spriežot pēc krituma eksporta tirgus daļās pērn, ir sašķobījusies. Pieprasījumam atgūstoties, kļūs skaidrs, vai konkurētspējas kritums būs bijis īslaicīgs, vai arī tas ierobežos apstrādes rūpniecības atkopšanās apmērus," pauž Buceniece.

Jau ziņots, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide pagājušajā gadā, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājās par 4,5% salīdzinājumā ar 2022.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tostarp arī apstrādes rūpniecībā 2023.gadā bija kritums par 4,5%, kamēr ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija samazinājums par 19%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 0,8%.

Vienlaikus 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2022.gada decembri, rūpniecības produkcijas apmēri, pēc kalendāri koriģētiem datiem, salīdzināmajās cenās pieauga par 1,7%. Ražošanas apmēri ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē pieauga par 4,9%, apstrādes rūpniecībā - par 1,4%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 1,5%.