No atjaunojamajiem resursiem saražotās elektroenerģijas pārpalikumu uzņēmumi varēs uzkrāt "virtuālā makā" (1)

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Foto: Edijs Pālens/LETA

Valdība otrdien, 6. februārī, atbalstīja grozījumus elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka no šā gada 1. maija Latvijā sāks darboties jauna sistēma - neto norēķinu sistēma, ko varēs izmantot arī uzņēmumi.

Kā norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), iespēja saražot elektroenerģiju pašpatēriņam no atjaunojamajiem resursiem, piemēram, uzstādot saules paneļus un pārpalikumu nododot elektroenerģijas tirgotājam.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka saražoto elektroenerģiju uzņēmumi varēs izmantot vairākos savos objektos, kā arī saražotās elektroenerģijas pārpalikumu uzkrāt "virtuālā makā", lai ziemas mēnešos varētu to izmantot elektroenerģijas rēķina izmaksu segšanai.

Neto norēķinu sistēmu izmanto aktīvie lietotāji, kuri uzstādījuši, piemēram, saules paneļus un ražo "zaļo" elektroenerģiju. Klasiski elektrību visvairāk saražo vasaras mēnešos, pilnībā nosedzot savu patēriņu, un uzkrāj pārpalikumu gaidāmajiem ziemas mēnešiem. Šīs sistēmas ietvaros uzkrāto pārpalikumu varēs nodot tirgotājam, kurš šo pārpalikumu uzglabās "virtuālā makā".

Turpmāk uzņēmums slēgs līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju par dalību neto norēķinu sistēmā. Elektroenerģijas pārpalikumu, kas tiks saražots un netiks uzreiz izmantots savam patēriņam, varēs nodot savam tirgotājam par līgumā noteikto vienošanās cenu, tostarp tā saukto universālā pakalpojuma cenu.

Uzkrājumu naudas izteiksmē uzņēmums varēs izmantot elektroenerģijas rēķinu segšanai, piemēram, ziemā, kad individuālā elektroenerģijas ražošanas iekārta, piemēram, saules paneļi, saražo mazāku elektroenerģijas apjomu. Princips līdzīgs, piemēram, kā ar dažādu tirgotāju lojalitātes karšu uzkrājumiem.

Universālo pakalpojumu varēs izmantot uzņēmumi, kam ražošanas iekārtu uzstādītā jauda nepārsniedz 50 kilovatus (kW). Minimālā cena par nodoto enerģiju nedrīkstēs būt zemāka par nulle eiro par megavatstundu (MWh), un tirgotājs to nevarēs samazināt vairāk kā par 20 eiro par MWh no "Nord Pool" biržas nākamas dienas stundas cenas.

Piemēram, ja "Nord Pool" biržas nākamās dienas stundas cena uz to brīdi ir 80 eiro par MWh, gala cena, par kādu elektroenerģija tiks nodota tirgotājam, ir ne mazāka, kā 60 eiro par MWh.

Tiem, kam uzstādītās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jauda pārsniedz 50 kW, būs iespēja vienoties ar tirgotāju par citu elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas līguma veidu, tostarp, vienoties par cenu, par kādu lietotājs elektroenerģijas pārpalikumu nodos savam tirgotājam.

Lai aktīvais lietotājs varētu patērēt elektroenerģiju visos savos objektos, elektroenerģijas tirdzniecības, kā arī neto norēķinu sistēmas līgumam par visiem aktīvā lietotāja objektiem ir jābūt noslēgtam pie viena tirgotāja, un līgumam ir jābūt uz aktīvā lietotāja vārda. Visiem aktīvā lietotāja objektiem ir jābūt pieslēgtiem arī viena sadales sistēmas operatora pārvaldītajiem tīkliem.

Svarīgākais
Uz augšu