Joprojām nav skaidrs, kā atrisināt Garkalnes sadalīšanu

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 28.punkts paredz, ka Ropažu novada pašvaldība līdz 2023.gada 31.decembrim apstiprina Garkalnes pagasta sadalīšanas plānu un nosūta to Ādažu novada pašvaldībai. Pēc minētā plāna izvērtēšanas iesaistītās pašvaldības lemj par novadu teritoriju robežu grozīšanu.

Ropažu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne (LA) informēja par iedzīvotāju aptauju un domes lēmumu, par Baltezera ciema pievienošanu Ādažu novadam. Domes priekšsēdētāja komisijas sēdē ziņoja, ka šis lēmums, saskaņā ar likumu nosūtīts Ādažu novada domei.

Savukārt Ādažu domes pārstāvis informēja, ka pašvaldība saņēmusi tikai karti ar izmaiņām novadu robežās. Neesot saņemts ne Garkalnes pagasta sadalīšanas sociālekonomiskais pamatojums, ne pārmaiņu izvērtējums, ne lēmuma pieņemšanas skaidrojums.

Tādēļ Ādažu domes esot lūgusi skaidrojumu gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), gan Saeimas Juridiskajam birojam. No VARAM saņemta formāla atbilde, kas nesniedz skaidrojumu, kā turpmāk virzīties ar lēmuma pieņemšanu, bet no Juridiskās biroja atbildes vēl neesot.

Savukārt Garkalnes iedzīvotāju pārstāvis Aivars Draudiņš uzsvēra, ka jau vairākus gadus nemainīgi Garkalnes iedzīvotāji ir pauduši savu nostāju. Sākotnēji, tas bija mērķis saglabāt Garkalnes novadu, tagad - saglabāt vienotu Garkalnes pagastu, kurš tiktu pievienots Ādažu novadam.

Viņa ieskatā, pašvaldība nav izdarījusi visu nepieciešamo, lai aptaujā par Garkalnes sadalīšanu, piedalītos pēc iespējas vairāk iedzīvotāju.

Draudiņš apakškomisijas deputātiem uzdeva jautājumu, kas vēl iedzīvotājiem ir jādara, lai viņu viedokli ņemtu vērā, taču atbildi uz šo jautājumu nesaņēma.

Viņa ieskatā, problēmas būtība esot tajā, ka Garkalne ir viens no bagātākajiem pagastiem un ar tās sadalīšanu, tiek dalīta nodokļu maksātāju nauda. Tas radot konfliktsituāciju - viens novads grib atdot pēc iespējas mazāk, otrs grib iegūt pēc iespējas vairāk. Savukārt iedzīvotāji gribot, lai pagasts netiek saplosīts.

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas priekšsēdētājs Valdis Maslovskis (ZZS) aicināja visas iesaistītās puses sēsties pie sarunu galda, lai atrastu risinājumu.

Ja to neizdosies izdarīt, tad par to lemšot likumdevējs.

Savukārt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) piektdien, 9.februārī, reģionālajā vizītē apmeklēs Ropažu un Ādažu novada pašvaldības, informēja politiķa pārstāve Baiba Kantiņa.

Burovs plkst.9 tiksies ar Ropažu novada pašvaldības priekšsēdētāju Paulāni, bet plkst.12 turpinās vizīti Ādažu novada pašvaldībā, kur tiksies ar domes priekšsēdētāju Karīnu Miķelsoni (LRA) un domes pārstāvjiem.

Ar pašvaldību pārstāvjiem Burovs plāno apspriest administratīvi teritoriālās reformas gaitu, 2024.gada budžeta prioritātes, kā arī iedzīvotāju iesaisti dažādu pašvaldību lēmumu pieņemšanā.

Plānots pārrunāt arī pašvaldību īstenotos un plānotos projektus, kurus īstenošanā pašvaldības ir vai plāno piesaistīti Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Kā arī citus reģiona iedzīvotājiem aktuālus jautājumu.

Kā ziņots, Ropažu novada dome nolēma nodot Ādažu novadam Baltezera ciemu un vēl atsevišķas vietas, kas ļautu veiksmīgāk apsaimniekot, attīstīt un uzturēt teritorijas, piemēram, Ādažu novadam plānots nodot ciema "Mārsili" attīstībai nepieciešamo teritoriju.

Savukārt agrākie reformu plāni paredzēja plašāku teritoriju pievienošanu Ādažiem, un to sagaida arī daļa Garkalnes iedzīvotāju.

Savulaik administratīvi teritoriālās reformas plāni paredzēja Ādažu novadam pievienot lielāku bijušā Garkalnes novada daļu - līdz pat Vidzemes šosejai.