Trieciens Krievijas importētājiem: svarīga Ķīnas banka izbeidz krievu apkalpošanu (1)

Pēc viņu teiktā, Ķīnas banka sāka paziņot par operāciju pārtraukšanu ar Krievijas klientiem pagājušajā nedēļā. Lēmums pieņemts īsi pirms ķīniešu Jaunā gada svinībām, kas notiks 10. februārī, pēc kā sekos ilgākas brīvdienas. Tas nozīmē, ka izvest preces nebūs iespējams vismaz līdz martam. Tādēļ vairākiem Krievijas uzņēmumiem ir apturēti vairāki darījumi.

Norēķinu apturēšana nav atkarīga no maksājumu sistēmas – transakcijas ir pārtrauktas gan caur SWIFT, gan caur Krievijas SPFS un Ķīnas CIPS sistēmām.

“Pat ja naudas plūsma caur nacionālajām sistēmām nav redzama amerikāņiem vai eiropiešiem, tad to tāpat var redzēt finanšu atskaitēs, ko var pieprasīt Rietumos,” sacīja viens no uzņēmējiem.

Vēl decembrī “Chouzhou Commercial Bank” brīdināja, ka pārtrauks maksājumu veikšanu par atsevišķām precēm, kuru ievešanu Krievijā aizliedz starptautiskās sankcijas. Tomēr dažu nedēļu laikā banka apturējusi visu veidu norēķinus, neatkarīgi no preču kategorijas vai transakcijas valūtas.

Citas Ķīnas bankas arī ierobežojušas finansiālās attiecības ar Krievijas partneriem. Kredītiestāde, kas ir viena no trim lielākajām Ķīnā, ir slēgusi vairāku Krievijas kompāniju valūtu kontus. Banka ir saglabājusi iespēju veikt transakcijas juaņās, taču prasa pierādījumus, ka transakcijas veicējs nav nekādi saistīts ar sankcionētām personām vai kompānijām. Tāpat tiek pieprasīti pierādījumi, ka preces nav paredzētas militāri rūpnieciskajam kompleksam, vai arī – preces netiks vestas uz Ukrainai piederošo Krievijas okupēto Krimas pussalu.

“Chouzhou Commercial” kļuva par galveno norēķinu centru Krievijas importētājiem, jo tas atrodas ļoti izdevīgā vietā – pilsētā Ju, kas ir viens no galvenajiem eksporta loģistikas mezgliem no Ķīnas uz Krieviju.

“Bloomberg” jau iepriekš vēstīja, ka kopš gada sākuma Ķīnas valsts bankas ierobežojušas darbu ar Krievijas klientiem. Vismaz divas lielas bankas sākušas aktīvi pārbaudīt savus Krievijas partnerus ar mērķi izbeigt sadarbību ar tiem, kas sadarbojas ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu vai palīdz sankcionētajām personām.

Šādi Ķīnas bankas rīkojušās pēc ASV draudiem ieviest sekundārās sankcijas visām ārvalstu kredītiestādēm, kuras ir saistītas ar atbalstu Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam. Tieši tādēļ ļoti stingrus noteikumus ieviesušas četras lielākās Ķīnas bankas, kuras baidās par piekļuves zaudēšanu globālajam finanšu tirgum.