Ģenerālprokurors rosina Krimināllikumā ierakstīt jaunu pantu

Ģenerālprokurora Saeimā skatīšanā esošajos grozījumos Krimināllikumā iesniegtais priekšlikums paredzēs sodu par tāda piedāvājuma iesniegšanu publiskā iepirkuma procedūrā, kas vienā no būtiskajiem nosacījumiem būs saskaņots ar citu publiskā iepirkuma procedūras pretendenta pārstāvi.

Par šādu rīcību rosināts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trīs gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Par šādu pašu noziedzīgo nodarījumu, ja to būs izdarījusi organizēta

grupa, piedāvāts paredzēt sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Ģenerālprokuratūrā norāda, ka piedāvātais Krimināllikuma pants paredz formāla sastāva noziedzīgu nodarījumu un, pieņemot šo normu, tiktu veicināta izmeklēšanas efektivitāte krāpnieciska rakstura noziedzīgu nodarījumu publiskā iepirkuma procedūrās.

Stukāns skaidro, ka pieminētajā jaunajā pantā minētās vienošanās (slepenas) starp publiskā iepirkuma pretendentiem, it īpaši vienošanās par cenu, ir uzskatāmas par viltu un uzticēšanās ļaunprātīgu izmantošanu krāpšanas sastāva izpratnē.

Tomēr, ņemot vērā cenu veidošanās specifiku publiskajos iepirkumos, bieži vien ir neiespējami pierādīt citu obligāto krāpšanas sastāva pazīmi - mantisku zaudējumu. Pastāv ievērojamas grūtības noteikt, kādā apjomā piedāvājumu saskaņošana ir "pacēlusi" pretendenta piedāvāto cenu, ko akceptējusi iepirkuma komisija, atzīmē ģenerālprokurors.

"Šī cenu starpība varētu tikt atzīta par mantisku zaudējumu. Tomēr, ja to nav iespējams pierādīt, krāpšanas sastāva viena no obligātajām pazīmēm iztrūkst. Šādas situācijas konstatētas vismaz divos apjomīgos kriminālprocesos, kas saistīti ar publiskā iepirkuma procedūrām," norāda prokuratūrā, pamatojot piedāvāto priekšlikumu.

Tāpat prokuratūra virza otru priekšlikumu grozījumiem Krimināllikumā, lai par negodīgu konkurenci, maldinošu reklāmu vai negodīgu komercpraksi, ja ar to radīts būtisks kaitējums, kā maksimālo brīvības atņemšanas termiņu par šo pārkāpumu noteiktu divus gadus. Pašlaik maksimālais termiņš likumā ir īslaicīga brīvības atņemšana.

Kā skaidro Stukāns, minētā norma būtu piemērojama arī par darbībām publisko iepirkumu procedūrās, tomēr praksē to ierobežo īsais kriminālatbildības noilguma termiņš. Piedāvātās izmaiņas noilguma termiņu pagarinās no diviem līdz pieciem gadiem.

Par šādiem pārkāpumiem tiesību aizsardzības iestādes ne vienmēr informāciju iegūst nekavējoties, tāpat arī to izmeklēšana bieži vien ir komplicēta. Piedāvātā maksimālā soda palielināšana ļautu kriminālprocesā kā pierādījumus izmantot operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas (piemēram, operatīvās nepublisku sarunu noklausīšanās rezultātā iegūtās ziņas par pretendentu slepenu vienošanos), kā arī ļautu veikt speciālās izmeklēšanas darbības, lai konstatētu būtiskus konkurences pārkāpumus, skaidro prokuratūras pārstāvji.

Ģenerālprokurors arī piedāvā precizēt Krimināllikuma arī norma par kukuļa piedāvāšanu. Rosināts precizēt, ka sodu piemēro par kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, došanu vai piedāvāšanu vai par kukuļa apsolīšanu pēc tā pieprasīšanas personiski vai ar starpnieku valsts amatpersonai pirms vai pēc kādas darbības izdarīšanas vai bezdarbības pieļaušanas, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai dotais, piedāvātais vai apsolītais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai.

Precizējums nepieciešams, jo pašreizējais formulējums rada strīdus gadījumos, ja kukulis dots, piedāvāts vai apsolīts pēc tam, kad valsts amatpersona ir jau veikusi darbību vai pieļāvusi bezdarbību, un kriminālprocesā nav konstatēta kāda iepriekšēja noruna starp potenciālo kukuļa devēju un kukuļa ņēmēju pirms valsts amatpersonas attiecīgās darbības vai bezdarbības.

Prokuratūra priekšlikumā sniedz arī tiesību zinātnes atziņu pamatojumu, cita starpā, ka, ja cilvēks pirms valsts amatpersonas darbības ir devis kaut kādus mājienus, ka vēlāk pēc darbības izdarīšanas tiks iedots labums, tad par šādiem gadījumiem Krimināllikuma attiecīgais pants paredz kriminālatbildību, jo šādus mājienus nenoliedzami var atzīt vai nu par kukuļa piedāvāšanu, vai, ja kukulis ir pieprasīts, par apsolīšanu.

Tāpēc ģenerālprokurors piedāvā, lai novērstu šaubas par to, vai kukulis, pateicība ir uzskatāma par kriminālsodāmu ne tikai tad, kad iepriekš (pirms kukuļa došanas) ir pastāvējusi koruptīvā vienošanās, bet ja tādas nav bijis vai arī tāda nav pierādīta.

Šie grozījumi nav attiecīgās normas robežu paplašināšana, bet jau esošā tiesiskā stāvokļa precizēšana, skaidro prokuratūrā.