"Latvijas gāze" nevar piedalīties publiskajos iepirkumos

"Latvijas gāzes" pārstāvji norāda, ka minētais ierobežojums nepastāv, ja attiecīgais pasūtītājs rīkotu iepirkumu ārpus likuma tvēruma. Dabasgāzes piegādes kontekstā šādi potenciālie izņēmumi ir paredzēti Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, paziņojumā norāda "Latvijas gāze".

Savukārt padomes locekļu atrašanās Lielbritānijas sankciju sarakstos neietekmē potenciālā iepirkuma realizāciju no "Latvijas gāzes" puses.

Vienlaikus uzņēmuma pārstāvji norāda, ka Latvijā dabasgāzes tirgus ir sašaurinājies - 2023.gadā Latvijā kopā patērētās dabasgāzes apjoms bija 8405,7 gigavatstundu (GWh), no kuriem lielākā daļa ir AS "Latvenergo" savām vajadzībām patērētā dabasgāze. Konkurējot tirgū atlikušajā tirgus segmentā, nepiedalīšanās publiskajos iepirkumos nav atstājusi būtisku ietekmi uz "Latvijas gāzes" darbību.

"Latvijas gāze" paziņojumā norāda, ka, sniedzot dabasgāzes tirdzniecības un piegādes pakalpojumus, ievēro Latvijas, Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas normatīvos aktus, kas iekļauj vai ir saistīti ar sankciju piemērošanu un citiem ierobežojumiem attiecībā uz virkni personu, jurisdikciju un teritoriju, kā arī ASV normatīvos aktus, kuri ir saistīti ar sankciju piemērošanu un citiem ierobežojumiem.

Jau ziņots, ka Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" vēstīja, ka Lielbritānija sankciju sarakstā iekļāvusi AS "Latvijas gāzes" padomes locekļus, kas pārstāv "Gazprom", bet Krievijas iekļaušana ārzonu teritoriju sarakstā faktiski liegusi "Latvijas gāzei" piedalīties Latvijas publiskajos iepirkumos.

Sankciju sarakstā iekļauts "Latvijas gāzes" padomes priekšsēdētājs Kirils Seļezņovs un Jeļena Mihailova.

Raidījums gan norāda - kamēr ministrijas "kārtoja papīrus", lai Krieviju ārzonu sarakstā iekļautu, "Latvijas gāze" vēl paspēja uzvarēt iepirkumos par līgumiem vairāk nekā pusotra miljona eiro vērtībā. Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), norādot, ka pastāv izņēmums, raidījumam skaidro, ka kurināmo no "Latvijas gāzes" nedrīkst pirkt iestādes, kas to izmantos savu telpu apkurei, taču gāzi izņēmuma kārtā var pirkt siltumapgādes uzņēmumi.

Latvijas valdība gan pieļāva, ka vairākus mēnešus pēc Eiropas lēmuma Krieviju ievietot ārzonu sarakstā "Latvijas gāze" vēl iepirkumos varēja piedalīties. Lai ārzonas statuss Latvijā stātos spēkā, Latvijai vajadzēja Krieviju ierakstīt arī savos Ministru kabineta noteikumos. Tas prasīja četrus ar pusi mēnešus. Šajā laikā "Gazprom" daļēji piederošā "Latvijas gāze" paspēja uzvarēt vēl vairākos iepirkumos aptuveni pusotra miljona eiro, uzsver raidījums.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka AS "Latvijas gāze" valde sasaukusi ārkārtas akcionāru sapulci šā gada 22.februārī plkst.10 Vagonu ielā 20, Rīgā, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Ārkārtas akcionāru sapulces darba kārtībā iekļauts jautājums par "Latvijas gāzes" statūtiem jaunā redakcijā un par centrālā vērtspapīru depozitārija, kurā iegrāmatot uzņēmuma akcijas, izvēli.

Tāpat darba kārtībā iekļautas padomes vēlēšanas un atlīdzības noteikšana padomei, kā arī revīzijas komitejas vēlēšanas un atlīdzības noteikšana revīzijas komitejai.

"Latvijas gāzes" lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), "Rietumu banka" (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" apgrozījums 2022.gadā bija 702,604 miljoni eiro, kas ir par 32,5% vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga vairākkārt un sasniedza 40,824 miljonus eiro.