Circene: Igauņu ārsti iesaistās e-veselības uzlabošanā, bet "Latvijā visiem ir iebildumi"

Komisijas laikā tās priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) atgādināja, ka iepriekš Veselības ministrija (VM) bija paudusi ieceri ieviest vienotu digitālu sistēmu ar pacientu reģistru, kurā vienkopus būtu pieejama visa informācija. Tas parādītu naudas izlietojumu veselības aprūpē, proti, kurš pacients ko, kur un kādu pakalpojumu saņēmis.

VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis informēja, ka šobrīd ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par digitalizācijas attīstītu, taču tam ir saņemti vairāk nekā 60 iebildumi. Patlaban ministrija iet cauri diskusijām, lai saprastu, kas būtu labāk, un cer līdz aprīlim apstiprināt ziņojumu valdībā. Pamatojoties uz ziņojumu, varēs iet uz konkrētiem mērķiem, viņš uzsvēra.

"Jāatrisina jautājums, kā mēs vispār piesaistām IT speciālistus, un kā uzturēt reģistru. Šobrīd veselības aprūpē mēs varam kaut ko izveidot, bet bieži vien tas ir nemoderns vai nesadarbojas ar citiem. Tur vajag finansējumu, datus un cilvēkus. Apstiprinot ziņojumu, sapratīsim, kāda ir ceļa karte," sacīja Uršuļskis.

Bērziņš norādīja, ka arī Igaunijā ir e-veselība un tā darbojas normāli. Circene piebilda, ka tur situācija ir citāda, jo visi ārsti no ārstu biedrībām iesaistās e-veselības uzlabošanā. Latvijā novērojama pretēja situācija, un tā viņas vērtējumā ir liela problēma, jo, "ja ir nauda, tad ir jābūt skaidrībai, kur tā aiziet".

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, deputāte Līga Kozlovska (ZZS) norādīja, ka Latvijā nav arī visaptverošas e-veselības kartes, kurā varētu identificēt pacientus, piemēram, pēc nodokļa nomaksas vai deklarētas dzīvesvietas. Viņas vērtējumā, arī šajā sakarā kaut kas jādomā, jo šobrīd Latvija atrodas 2018.gada situācijā, kad mediķiem jāšķiro pacienti pēc tā, vai viņi ir vai nav nodokļu maksātāji.

LETA jau rakstīja, ka veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) cer tikt skaidrībā ar nepieciešamajiem e-veselības uzlabojumiem.

Politiķis nav apmierināts ar pašreizējo sistēmu, norādot, ka e-veselība patlaban "pēc būtības ir e-receptes". Lai pārskatītu sistēmu, Veselības ministrijai pieejami apmēram 36 miljoni no dažādiem Eiropas Savienības fondiem, ar ko, iespējams, varētu sākt strādāt. Vēl nepieciešami speciālisti Veselības ministrijā, kas varētu strādāt ar šo jautājumu.

Tiks strādāts, lai ieviestu vienotu digitālu sistēmu ar pacientu reģistru, kurā vienkopus būtu pieejama visa informācija.

"Nav normāli, ka cilvēks iet pie ārsta un nevar dabūt savas analīzes, kas tika veiktas pirms diviem mēnešiem, un tad ārsts sūtīs atkal uz analīzēm," iepriekš pauda ministrs, piebilstot, ka tā rodas arī laboratoriju pārslodze, garākas rindas un sistēmas pārslodze.

Digitalizācijas jautājumi ietverti vēl bijušā veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) laikā izstrādātajā koncepcijā, kas tagad tiek izskatīta un tiek vērtēts, vai tajā nepieciešami kādi uzlabojumi vai precizējumi, skaidroja politiķis.