Valstiskā līmenī lauksaimnieku prasības ir izpildītas un tālākiem protestiem nevajadzētu būt, uzskata Krauze

Vienlaikus viņš apsvēra iespēju, ka iemesls lauksaimnieku tālākiem protestiem varētu būt solidarizēšanās ar citiem Eiropas lauksaimniekiem, jo Latvija nevar īsā periodā atcelt prasības, kas izriet no regulām un kuras ir radījusi Eiropas birokrātija.

Sanāksmes iznākumu viņš vērtēja ļoti pozitīvi, norādot, ka valdības vadītājam iespēja uzklausīt tik detalizēti nozares problēmas rodas ļoti reti.

"Šis bija ļoti labs veids, kā lauksaimnieki pa tiešo var uzrunāt premjeri un premjere var iedziļināties lauksaimnieku problēmā un redzēt lauksaimnieku dažādību," atzina Krauze.

Tāpat viņš pauda pārliecība, ka pēc sanāksmes nozarei ir lielāka skaidrība par izdarīto, kā arī radusies izpratne, ka tas, kas tiek darīts, tiek darīts tiesiski un atbilstoši Eiropā pieņemtiem principiem. Tostarp viņš minēja, ka lauksaimniekiem radusies izpratne par Krievijas graudu importa aizliegumu Eiropas Savienībā (ES) un to, ka Latvijas valdība dara to, kas nacionāla līmenī ir iespējams un nav pretrunā ar Eiropas principiem.

"Mēs nevaram slēgt tranzītu tāpēc, ka mēs tā gribam. Mums ir jāsaprot sekas, kas izriet gan no Eiropas likumdošanas, gan starptautiskajām saistībā," sacīja Krauze.

Uz jautājumu, vai varētu aizliegt Latvijas kapitālsabiedrībām sniegt pakalpojumus Krievijas graudu pārvadāšanai un pārkraušanai, Krauze atbildēja, ka tas nebūtu pareizi un nenestu vēlamo rezultātu.

"Aizliedzot vienai kompānijai, to darīs citas privātās kompānijas, aizliedzot vienā valstī, to darīs citā ES dalībvalstī," sacīja Krauze.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.februārī, Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Limbažos un Ogrē notika lauksaimnieku protesti., kuros piedalījās aptuveni 2000 dalībnieku.

"Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš pauda, ka kopš pagājušā gada novembra lauksaimnieku ārkārtas sapulces, kurā lauksaimnieki iesniedza Zemkopības ministrijai un ministram Armandam Krauzem (ZZS) prasības nozares sakārtošanai, līdz šim ir izpildīta tikai viena.

"Latvijas lauksaimnieku pacietības mērs ir pilns, un tas aumaļām līst pāri malām. Ar nožēlu jāatzīst, ka esošās valdības sastāvs īpaši izceļas ar savu aroganci un vienaldzību," uzsvēra Lazdiņš.

Protesta laikā zemnieki vēlas panākt Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītēja importa aizliegumu bez pārejas perioda, PVN samazinātās likmes 5% apmērā atjaunošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām dārzeņiem, birokrātijas mazināšanu lauksaimniecības nozarē, plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām, kā arī atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.