Rīga un galvaspilsētai tuvākie novadi aicina atjaunot 80% IIN ieņēmumu novirzīšanu pašvaldībām

Pašlaik IIN ieņēmumu sadalījums noteikts 75% pašvaldībām un 25% valstij, kas pašvaldības neapmierina, jo tām esot strauji kāpušas izmaksas un deleģētas jaunas funkcijas, tāpēc organizācijā ietilpstošās pašvaldības aicina atjaunot IIN sadalījumu, kad 80% ieņēmumu saņemtu pašvaldības un 20% - valsts.

"Pašvaldības, neatkarīgi no tā, vai tā ir Pierīga vai reģioni, šī gada budžeta veidošanā saskaras ar līdz šim lielākajiem izaicinājumiem, kā un cik lielā apjomā tās var nodrošināt savas funkcijas. Jau pēdējā laikā esam daudzkārt vērsuši uzmanību, ka pašvaldību iespējas atrast iekšējos finanšu resursus nepastāv - iespēja ir tikai atteikties kopumā vai daļēji no funkciju pildīšanas," paziņojumā pauž "Rīgas metropoles" līdzpriekšsēdētāja un Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone (LRA).

Organizācijas skatījumā, pēdējos gados esot vērojama situācija - ja valstij trūkst naudas kādu solījumu pildīšanā, tad nauda tiekot atrasta uz pašvaldību rēķina. Viņasprāt, pašlaik esot sasniegta galējā robeža un jādomā, kā pašvaldībām atgūt atņemto finansējumu.

Miķelsone atsaucās uz Finanšu ministrijas 2022.gada aprēķiniem, ka līdz ar IIN pārdali par labu valsts pamatbudžetam no 20% uz 25% pašvaldības savos budžetos zaudējušas vismaz 91 miljonu eiro gadā. Ņemot vērā atalgojuma kāpumu, pašlaik zaudējumi tiek lēsti lielāki.

Apvienība "Rīgas metropole" norāda uz cenu un izmaksu sadārdzinājumu dažādās jomās, kā arī papildu noteiktajām funkcijām un izmaksu slogu pašvaldībām. Pašvaldības norāda uz jauno pedagogu atalgojuma modeli, izglītības iestāžu ēdināšanas pakalpojuma bērniem līdzmaksājuma daļas pieaugumu, deinstitucionalizācijas projekta sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu izmaksu pārņemšanu, skolēnu transportu līdz ar skolu tīkla optimizāciju, Valsts kases aizdevumu procentlikmju pieaugumu, kas gan ir vērojams pilnīgi visiem aizņēmējiem.

"Rīgas metropole" kā pašvaldību tēriņus palielinošas izmaiņas nosauc arī minimālās algas palielinājumu, ar atskurbtuvēm saistītās izmaksas, elektroenerģijas un siltumenerģijas izmaksu kāpumu, pieaugošas būvniecības izmaksas, sabiedrības līdzdalības projektus un dažādu pabalstu indeksāciju atbilstoši esošajai situācijai.

Pēc Miķelsones vārdiem, "Rīgas metropoles" pašvaldību budžeta ieņēmumu palielinājuma temps būtiski atpaliekot no izdevumu kāpuma. Tas savukārt nozīmējot, ka gadu no gada pašvaldība mazāk līdzekļus novirza attīstībai un infrastruktūrai, kā arī atsakās no kādām brīvprātīgajām funkcijām vai samazina to sniegšanas apjomu. Šos lēmumus esot grūti paskaidrot iedzīvotājiem, jo publiskajā telpā, pieņemot jaunus Ministru kabineta noteikumus, tiekot uzturēts viedoklis - "prasiet savai pašvaldībai".

Arī Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis ir paziņojis, ka pašvaldības no valdības un parlamenta cer sagaidīt, ka nākotnē netiks pieņemti lēmumi, kas atstās negatīvu fiskālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem.

Pašlaik pašvaldībām esot nopietnas finansiālās problēmas. Vairākus gadus samazināti pašvaldību ieņēmumi - tajā skaitā samazināta iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļa, dabas resursu un azartspēļu nodokļu daļa, ko saņem pašvaldības.

Rezultātā pašvaldībām trūkst pašām savu ieņēmumu un tās ir spiestas palielināt saistības, aizņemoties līdzekļus investīcijām.

Šodienas problēmas esot radītas 2018.gadā nodokļu reformas rezultātā. Toreiz ticis solīts, ka valsts pašvaldībām kompensēs radušos ieņēmumu samazinājumu.

Piemēram, pašlaik pašvaldības saņem 5% no azartspēļu nodokļa, lai gan iepriekš tie bija 25%.

Saskaņā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotiem datiem, valsts budžetā no speciālā azartspēļu un izložu nodokļa tika ieskaitīti 45,573 miljoni eiro, licences maksas veidā - 3,306 miljoni eiro, bet pašvaldību budžetos azartspēļu nodokļa maksājumos tika ieskaitīti 1,415 miljoni eiro.