“Es guļu gultā un pūstu.” Pakalpojums ir, daudzi pacienti un ārsti par to nezina

Kaut gan no šī gada sākuma pacienti var saņemt valsts apmaksātu paliatīvās aprūpes mobilo komandu pakalpojumu savā dzīvesvietā, sociālais uzņēmums “Hospiss Māja”, kas ir viens no trim valsts izraudzītajiem pakalpojuma sniedzējiem, tādas vēstis saņem joprojām.

Sieviete dzīvo Jelgavā. Viņai ir krūts audzējs, kurš jau ir plīsis. Uz slimnīcu viņu nevedot, jo tur palīdzēt vairs nevarot. Sievietei ir 50 gadi, viņas mammai, kura pati ir invalīde, – 90. Citu tuvinieku viņai nav. “Pēc nedēļas, divām, es vairs pati nespēšu piecelties, ko man darīt?” izmisusi jautā sieviete.

Nav pietiekami informēti nedz pacienti, nedz ārsti

Pērn novembrī un decembrī NVD bija izsludinājis pakalpojumu sniedzēju atlasi, kā rezultātā pieteikumus paliatīvās aprūpes mobilo komandu pakalpojuma pacienta dzīvesvietā sniegšanai iesniedza 10 pretendenti. Šobrīd līgumi ir noslēgti ar trīs uzņēmumiem - "Magnum Social & Medical Care" jeb "Rūre", kas nodrošina pakalpojumu Kurzemes reģionā, Latgales reģionā un Rīgas kreisajā Daugavas krastā un Rīgas reģionā, "MED4U" - Vidzemes reģionā, Rīgas labajā un kreisajā Daugavas krastā un Rīgas reģionā, kā arī SIA "Hospiss Māja", kas sniegs pakalpojumus Rīgas labajā Daugavas krastā un Rīgas reģionā.

Taču cilvēkiem joprojām trūkst informācijas, ka pakalpojums jau ir pieejams. SIA “Hospiss Māja” valdes locekle Žanete Jansone uzskata, ka ir arī citas problēmas – birokrātiski juridiskā procedūra, kas kavē ātru pakalpojuma saņemšanu, un neesošās vadlīnijas, kā ārstiem sagatavot nepieciešamos dokumentus, turklāt ārsti ētisku apsvērumu dēļ kavējas prognozēt, ka pacients mirst.

Kopš valsts no šī gada janvāra sākusi apmaksāt pakalpojumu, telefons SIA “Hospiss Māja” birojā nemitīgi ir karsts, zvanu skaits ir trīskāršojies. Zvana cilvēki no visas Latvijas – ne tikai pacienti, pacientu tuvinieki, bet arī ģimenes ārsti, jo viņiem daudz kas nav skaidrs, bieži zvana lauku ģimenes ārsti.

“Nav pietiekami informēti nedz pacienti, nedz ģimenes ārsti,” uzskata Jansone. “Pakalpojums ir jauns; kamēr gan sabiedrība, gan jomas profesionāļi paši nesaskarsies ar vajadzību saņemt vai sniegt šo pakalpojumu, tikmēr arī teiks, ka neko nezina par to.” Nacionālais veselības dienests (NVD) ir sūtījis ģimenes ārstiem paziņojumu par pakalpojuma pieejamību no šī gada janvāra, taču daļai, kā izrādās, šis paziņojums e-pastā iekritis pie mēstulēm, un viņi to nav saņēmuši, daudzi, iespējams, nav pamanījuši un atvēruši e-pastu citu iemeslu dēļ. Daļa ārstu atzīst, ka saņemtā informācija ir labi sagatavota un viegli uztverama, un problēmas nesaskata.

NVD pārstāve Evija Štālberga gan uzsver, ka "par visiem ar līgumattiecībām saistītiem jautājumiem saziņa ar ārstiem, izmantojot e-pastu, tiek izmantota jau daudzus gadus" un ārstu pienākums ir sekot līdzi informācijai, kas tiek saņemta epastā. Štālberga norāda, ka NVD nav saņēmis no līgumpartneriem šādas sūdzības, tāpēc pieņem, ka tie ir individuāli gadījumi. NVD pārstāve uzsver, ka "NVD sagatavotā informācija tiek nosūtīta arī uz oficiālo e-adresi www.latvija.lv, ja personai tāda ir izveidota. Visi izsūtītie e-pasti tiek ievietoti arī NVD tīmekļvietnes sadaļā profesionāļiem." Ir arī citi veidi, kā tiek nodota informācija, - reizi mēnesī ģimenes ārstiem tiek organizēts attālināts seminārs, kura laikā tiek sniegta informācija par aktuālajām tēmām.

Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska sarunā ar TVNET norāda, ka, viņasprāt, ģimenes ārsti no NVD ir saņēmuši gana daudz informācijas par jauno pakalpojumu. Kozlovska uzsver, ka NVD ģimenes ārstiem bija arī sagatavojis patiesi izsmeļošu prezentāciju, kā arī ārsti ir informēti par kārtību, kādā jāsagatavo konsilijam nepieciešamā dokumentācija, kas iekļauj daudzus un dažādus dokumentus, piemēram, pēdējais pacienta izraksts no stacionāra, radioloģiskie izmeklējumi un citi diagnozi apstiprinoši dokumenti.

Taču attiecībā uz reģioniem iezīmējas arī kāda problēma, proti, konsiliji nav pieejami katrā reģionālajā slimnīcā. “Lai reģionā dzīvojošs pacients, kurš jau ir smagi slims, un viņa tuvinieki un ārsts varētu noorganizēt šo valsts pakalpojumu savā dzīvesvietā, viņiem ir jāiznes daudz lielāks slogs,” norāda Kozlovska, kā risinājumu minot konsiliju izveidi lielākā skaitā slimnīcu, tādējādi nodrošinot, ka viss process ir pacientam ērtāks un tuvāks.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja arī uzsver, ka hospisa pakalpojums ir neatņemama paliatīvās aprūpes daļa. “Vienā daļā gadījumu ģimenes ārsti un viņu palīgi mājas aprūpes pakalpojumu veic tāpat kā iepriekš. No šī gada janvāra ir izveidota vēl viena NVD piedāvāta opcija – ģimenes ārstu palīgiem ir atsevišķi pieejama manipulācija, lai šo paliatīvās aprūpes pakalpojumu, piemēram, izgulējumu aprūpēšanu un stomu aprūpi, veiktu arī mājās. Valsts šo pakalpojumu apmaksā 21 eiro apmērā,” skaidro Kozlovska.

SIA “Magnum Social & Medical Care”, kuriem ir vislielākā pieredze konkrētā pakalpojuma sniegšanā, valdes priekšsēdētājs Kristiāns Dāvis nenoliedz, ka ne visi speciālisti un pacienti šobrīd zina par jauno pakalpojumu, taču, viņaprāt, Veselības ministrija un NVD aktīvi nodarbojas ar informēšanu. “Esmu piedalījies vairākās sanāksmēs kopā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu, Stradiņa universitātes klīnisko slimnīcu, kur pieaicinātas visas ceturtā un piektā līmeņa slimnīcas. Pašlaik aktīvi strādājam ciešā sadarbībā ar slimnīcām, ar ministriju un Nacionālo veselības dienestu, skaidrojot, informējot sabiedrību un ģimenes ārstus.” Viņš uzsver, ka pakalpojuma ieviešana būs pakāpeniska.

Norāda arī uz citām problēmām

Tomēr Jansone uzskata, ka “paies vēl ilgs laiks, kamēr visi ķēdes posmiņi saslēgsies kopā, lai pacients šo pakalpojumu varētu saņemt ātri. Priekšā vēl liels skaidrojošais darbs.” Pēc viņas teiktā, lai arī patlaban NVD aktīvi sadarbojas gan ar slimnīcām gan ar pakalpojuma sniedzējiem, ir izstrādāts, kāda veida dokumenti nepieciešami, kāda ir kārtība, lai nosūtītu visus datus uz slimnīcu, kur par pakalpojuma piešķiršanu spriež konsilijs, kurš lēmumu pieņem, balstoties uz iepriekšējo slimības vēsturi, tiek saņemts daudz jautājumu no ģimenes ārstiem, kuri neizprot, kā viņi var pieņemt lēmumu, vai pacientam ir ierobežota dzīvildze vai ne, kas attiecīgi ietekmē to, vai ģimenes ārsts ir gatavs apkopot nepieciešamos dokumentus nosūtīšanai konsilijam. Ir jūtams, ka ārsti baidās uzņemties atbildību par šāda lēmuma sekām.

NVD norāda: lai konsilijs varētu pieņemt lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību, ir jāiesniedz: pēdējais izraksts no stacionāra, ja tāds ir; informācija par radioloģiskiem izmeklējumiem, ja tādi ir; informācija par pamatdiagnozi un blakussaslimšanām; ECOG skalas izvērtējums onkoloģiskiem pacientiem, kā arī cita medicīniskā dokumentācija, kas ir nepieciešama lēmuma pieņemšanai. Savukārt katrā ārstniecības iestādē jābūt dokumentu nodošanas kārtībai, ievērojot personas datu aizsardzības principus. “Med4U” pārstāve Kintija Ivanova-Sovāne gan uzskata, ka ar šīm vadlīnijām ir par maz un nepieciešama detalizētāka skaidrošana, jo neskaidru jautājumu, kā jau jaunam pakalpojumam, ir daudz.

Kopš valsts sāka piešķirt finansējumu paliatīvās aprūpes mobilo komandu pakalpojumiem pacienta dzīvesvietā, SIA “Hospiss Māja” jau aktīvi sniedz pakalpojumu. Pirmā mēneša laikā nomira pieci aprūpētie pacienti. “Šī gada pirmais pacients nonāca aprūpē ceturtdienas vakarā, bet piektdien 7:00 no rīta nomira. Mūsu aprūpētāja pie ģimenes pavadīja visu nakti, lai sniegtu atbalstu ģimenei tik grūtā brīdī,” stāsta Jansone. Ceturtā daļa pacientu, kas saņem paliatīvo aprūpi mājās, nodzīvo ap trīs dienām, nedaudz virs 60 procentiem pacientu - līdz nedēļai. Tikai līdz 30 procentiem - ilgāk par mēnesi. Neskatoties uz to, daļa ārstu kategoriski atsakās noteikt diagnozi, ka pacients mirst un viņam nav atlicis vairāk par sešiem mēnešiem, jo uzskata, ka tas ir neētiski.

“Jūs mirsiet pēc sešiem mēnešiem”

SIA “Magnum Social & Medical Care” valdes priekšsēdētājs Kristiāns Dāvis norāda, ka tādus termiņus noteikt nedrīkst un nevar. "Tas, no vienas puses, ir diezgan neētiski. Jā, iekšēji dokumentācijā un šifrēti zem terminoloģijas mēs varam izmantot šo sešu mēnešu dzīvildzi, bet likt pacientam lasīt to, ka viņam prognozētā dzīvildze ir seši mēneši, - ne piederīgajiem, ne pacientam tas nav vajadzīgs." Dāvis uzsver, ka neviens sertificēts un sevi cienošs speciālists nevēlas ar savu parakstu apliecināt, ka pacients dzīvos sešus mēnešus. "Tas var būt mēnesis, divi, tie var būt septiņi mēneši, un neviens nav Dievs, īpaši medicīnas nozarē.”

Šobrīd ar NVD tiek risinātas sarunas, lai konsilija slēdzienā “sešu mēnešu dzīvildze” vietā būtu rakstīts, ka pacientam "indicēta hospisa aprūpe", jo būtībā starptautiskajā literatūrā "hospiss" tieši to arī nozīmē - ka prognozētā dzīvildze ir seši mēneši. Tas mazinātu psihoemocionālo traumu pacientam un viņa piederīgajiem, kas saņem konsilija slēdzienu.

Pakalpojumu vajadzēja jau vakar

“Pie mums vēršas cilvēki, kad viņiem jau ūdens smeļas mutē, viņi ir izmisuši un vairs netiek galā. “Mums neviens nezvana vienkārši painteresēties par pakalpojumu. Zvana tie, kuriem nepieciešama palīdzība. Bet palīdzība bija vajadzīga jau vakar vai pirms nedēļas,” stāsta Jansone.

Šobrīd, lai mirstošs cilvēks tiktu pie pakalpojuma, paiet mazākais, nedēļa, taču visbiežāk smagi slimiem pacientiem palīdzība nepieciešama uzreiz, saka Jansone. Traucē birokrātija. Piemēram, ja mirstošs cilvēks atrodas mājās, tuvinieks vēršas pie ģimenes ārsta vai kāda cita ārsta-speciālista, kurš uzraksta nosūtījumu un sagatavo visus nepieciešamos dokumentus, dokumenti tiek sūtīti uz slimnīcu, kur tos izskata konsilijs, pēc tam tie nonāk atpakaļ pie ārsta, un ar nosūtījumu pacients nonāk pie pakalpojuma sniedzēja. “Tikmēr laiks iet,” saka Jansone.

“Ja nebūtu izstrādāta kārtība, kur pacientiem ir nepieciešams konsilija slēdziens, pastāvētu liels risks, ka visi pacienti varētu vienā vai citā veidā atbilst konkrētai pakalpojuma saņemšanas kārtībai un tad pēkšņi ne tikai paliatīvo, bet jebkāda veida pacientu, kuram nepieciešama aprūpe mājās, hronisku gulošu pacientu aprūpe, nonāktu automātiski uz pakalpojuma sniedzēja pleciem,” skaidro Dāvis. Turklāt mēdz būt gadījumi, kad cilvēks vēl nav zaudēts.

“Ir bijuši gadījumi, kad mēs izsūtām dokumentu paku iestādei par pacientu un pretī saņemam informāciju: “Kolēģi, paldies, mēs šim cilvēkam varam palīdzēt.” Tāpēc, ka ķirurgs ir izlēmis, ka šeit vēl kaut ko var darīt. Cilvēku uzreiz tā nenoraksta, dod cilvēkam iespēju viņu ārstēt. Protams, tikai tad, kad ir lērums speciālistu pateikuši, ka šeit ārstēšana nav perspektīva, un tāpēc ir divi, trīs speciālisti, kas to ir apliecinājuši ar savu parakstu, tikai tad tiek pieņemts galējais lēmums, ka cilvēkam pamatslimību izārstēt nevar, var nodrošināt tikai simptomātisko palīdzību. Tāpēc ir birokrātiskais slogs, bet pretējā gadījumā ir daudzi izrietoši riski, kur pakalpojums nekontrolēti tiek nosūtīts pakalpojumu sniedzējiem."

Lai paātrinātu birokrātiski juridisko procedūru, kas nepieciešama, lai sāktu jaunos paliatīvās aprūpes pakalpojumus mājās, NVD norāda, ka pašlaik tiek plānots, ka nosūtījumu uz konsiliju un pakalpojumu varēs izrakstīt elektroniski e-veselībā.