Slovākijas parlaments pieņem kriminālkodeksa grozījumus, kas vājinās korupcijas apkarošanu

Grozījumi, kas ir izprovocējuši pret populistu valdību vērstus protestus, paredz mīkstināt sodus par korupciju un ekonomiskiem noziegumiem.

Kriminālkodeksa grozījumi tika pieņemti ar 78 valdošās koalīcijas deputātu atbalstu parlamentā, kurā ir 150 deputāti. Opozīcija boikotēja šo balsojumu.

Balsojums notika, izmantojot paātrināto parlamentāro procedūru, un šo soli nosodīja valsts prezidente Zuzana Čaputova un visa opozīcija.

Reaģējot uz kritiku, valdība ir nedaudz labojusi sākotnējo likumprojektu, ierosinot stingrākus sodus par dažiem noziegumiem. Šis solis tomēr neapklusināja kritiķus, kas ir sašutuši, piemēram, par noilguma termiņa samazināšanu no 20 gadiem līdz 10 gadiem tādiem noziegumiem kā izvarošana.

Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem ģenerālprokurora Maroša Žilinkas pilnvaras no 20.marta tiks paplašinātas.

Prezidente Čaputova kritizēja jauno likumu, paziņojot, ka "kriminālkodeksa grozījumu pieņemšana ir slikta ziņa Slovākijai un visiem tās pilsoņiem".

"Ir nepieņemami, ka tik nopietnas izmaiņas valsts kriminālpolitikā notiek bez pienācīga likumdošanas procesa. Es izskatīšu visus iespējamos variantus (..) lai novērstu šī likuma stāšanos spēkā," sacīja prezidente.

Iespējamu prezidenta veto parlaments tomēr var atcelt ar vienkāršu vairākumu.

Populistiskā premjerministra Roberta Fico valdības apstiprinātais un parlamenta pieņemtais plāns paredz slēgt īpašo prokuratūru, kas nodarbojas ar smagāko noziegumu un korupcijas lietām, samazināt sodus par korupciju un vājināt trauksmes cēlēju aizsardzību. Paredzēts, ka lietas no speciālās prokuratūras pārņems reģionālās prokuratūras, kas ar šādiem noziegumiem, tostarp organizēto noziedzību un ekstrēmismu, nav nodarbojušās 20 gadus.

Opozīcija apgalvo, ka Fico plāns būs labvēlīgs uzņēmējiem un oligarhiem, kas ir cieši saistīti ar viņa partiju "Virziens - sociāldemokrātija" ("Smer-SD").

Ceturtdien 15 pilsētās notika demonstrācijas pret jauno likumu, un tajās izgāja tūkstošiem cilvēku.

Eiropas Parlaments janvārī apšaubīja Slovākijas spēju apkarot korupciju un aizsargāt Eiropas Savienības (ES) budžetu, ja kriminālkodeksa grozījumi tiks pieņemti. Arī Eiropas Prokuratūra paziņoja, ka Slovākijas plāni apdraud ES finanšu interešu aizsardzību un bloka pretkorupcijas sistēmu.

Ir gaidāms, ka šis jautājums ietekmēs martā paredzēto prezidenta vēlēšanu rezultātus. Vēlēšanās balotējas pavisam 10 kandidāti, un to pirmā kārta notiks 23.martā. Ja pirmajā kārtā neviens kandidāts nesaņems vairāk par 50% balsu, tad 6.aprīlī notiks vēlēšanu otrā kārta.