Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa

Foto Kā izskatīsies "Rail Baltica" tilts pār Daugavu? (2)

Foto: Publicitātes foto

Piektdien, 9. februārī, būvniecības firma "BeReRix" un par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" informēja par jaunā "Rail Baltica" tilta būvniecības darbu plānu. Projekta īstenotāju sagatavotajās vizualizācijās redzams, kā nākotnē izskatīsies tilts.

Kopumā tilts varētu izmaksāt gandrīz 100 miljonus eiro, bet pašlaik šim nolūkam pieejamā summa ir 20 miljoni eiro.

Kompānijā norāda, ka jaunā tilta būvniecība tiks sākta ar divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā – gala balstu Maskavas ielā un starpbalstu Ģenerāļa Radziņa krastmalā starp brauktuvēm, papildinot, ka atbilstoši darbu plānam un pieejamajam finansējumam pavasarī tiks veikta arī pirmā balsta būvniecība Daugavā.

Vienlaikus pirmā tilta izbūves kārta paredz arī aptuveni 140 metrus garas laiduma konstrukcijas izbūvi.

"Pirmais balsts pie Maskavas ielas tiek gatavots. Un šis ir tas pirmais lielākais, atbildīgākais un arī tehnoloģiski vissarežģītākais posms. Pirmie trīs balsti, no kuriem viens būs Daugavā, ir šī tilta jaunais sākums. Tātad mēs apmēram pēc gada jau varēsim redzēt [tilta] aprises, vaibstus pilnā gatavībā.

Aicinu visiem būt pacietīgiem, nedaudz arī optimistiskiem, jo nu tilts ir liela būve, tas prasīs laiku, protams, arī zināmas neērtības pilsētai šīs izbūves laikā. Bet rezultāts, esmu pārliecināts, būs tāds, kas mūs visus priecēs daudzus gadus," piektdien medijiem pauda būvdarbu veicēja, pilnsabiedrības "BeReRiX" izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

"Rail Baltica" dzelzceļa tiltu pār Daugavu būvēs paralēli jau esošajam dzelzceļa tiltam. Jaunais tilts atradīsies Centrāltirgus pusē. Pār Daugavu kopumā plānots uzbūvēt 15 laidumus. Uz tilta būs divi sliežu ceļi, kas atradīsies nedaudz augstāk nekā uz blakus esošā dzelzceļa tilta. Šādā veidā tiks saglabāta iespēja kuģot.

Vispirms tiks uzbūvēts balsts, un tad uz abām pusēm arī tilta laidumi, kas dzelzceļa tiltam esot unikāli. Latvijas radio gan ziņo, ka naudas pašlaik ir tikai daļai tilta. Uzņēmuma "Eiropas Dzelzceļa līnijas" vadītājs teica, ka patlaban ir pieejami 20 miljoni eiro, un tas ļaušot uzbūvēt tikai divus laidumus, kurus iecerēts pabeigt nākamajā gadā. Visu tiltu varētu pabeigt 2027. vai 2028. gadā, bet pagaidām Eiropas Savienības naudas vēl nav. Kopumā būšot nepieciešami vēl vairāki desmiti miljonu eiro, un, iespējams, izmaksas tuvosies 100 miljoniem eiro.

Tāpat kompānijā norāda, ka "Rail Baltica" dzelzceļa tilts pār Daugavu būs vienu kilometru garš, ar diviem Eiropas standarta sliežu platuma (1435 mm) ceļiem, kā arī

tiltam paredzēta arī gājēju un velobraucēju kustībai piemērota josla ar vairākām pieejām.

Foto: Mediju un Eiropas dzelzceļa līniju un būvniecības firmas BERERIX tikšanās par Rail Baltica dzelzceļa tilta pār Daugavu izbūvi

Kompānijā arī informē, ka jaunais tilts sāksies pie Maskavas ielas, šķērsos Daugavu, Zaķusalu, Mazo Daugavu un beigsies pie Mūkusalas ielas, uzsverot, ka Eiropas mērogā tilts ir diezgan unikāls, jo, ievērojot dzelzceļa slodzes un projekta tehniskos risinājumus, laidumu konstrukcijas augstums ir salīdzinoši mazs pret tā garumu.

Turpinot "Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla izbūvi, būvniecību veic pilnsabiedrība "BeReRix" un būvuzraudzību nodrošinās "Egis-Deutche Bahn", atzīmē kompānijā.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma - 1435 mm - dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Svarīgākais
Uz augšu