Vācija atteikusies no plāna svītrot jēdzienu "rase" no konstitūcijas

Avoti apstiprināja laikraksta "Rheinische Post" ziņoto, ka Vācijas trīs valdošo partiju parlamentārās frakcijas vienojušās atlikt šo ieceri.

Vācijas Ebreju centrālās padomes prezidents Jozefs Šusters iestājās pret jēdziena "rase" svītrošanu no konstitūcijas, norādot, ka tas kalpo par atgādinājumu tam, ka miljoniem cilvēku, jo īpaši ebreji, tika vajāti un nogalināti.

Vācijas konstitūcija ir spēkā kopš 1949.gada un aizsargā valsti pret tādām diktatūrām kā nacistu režīms, kas realizēja rasistisku politiku.Konstitūcijas trešajā pantā teikts, ka nevienu personu nedrīkst ne privileģēt, ne diskriminēt dzimuma, izcelsmes, rases, valodas, dzimtenes, ticības, reliģisko vai politisko uzskatu dēļ.

Debates par jēdziena "rase" izmantojumu konstitūcijā aktualizējās pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves aizturēšanas laikā Mineapolē, ASV, un ar to saistītajiem protestiem "Black Lives Matter".

Tieslietu ministrija 2021.gada februārī nāca klajā ar priekšlikumu atteikties no šī jēdziena, aizstājot to ar kaut ko niansētāku. Iecerēto izmaiņu mērķis bija "vēl vairāk attālināt Pamatlikumu no rasu ideoloģijām (..), vienlaikus saglabājot aizsardzību pret diskrimināciju", norādīja ministrija.

Sociāldemokrāti, zaļie un liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP) atsaucās uz šiem plāniem arī savā 2021.gada koalīcijas līgumā. Taču no juridiskā viedokļa tā arī neizdevās atrast alternatīvu, kas "garantētu tādu pašu aizsardzības līmeni", norādīja avoti.

Opozīcijā esošie konservatīvie (CDU/CSU) atzinīgi novērtēja lēmumu atteikties no iecerētajām izmaiņām konstitūcijā, paziņojot, ka "veselais saprāts ir guvis virsroku". Konservatīvie apgalvoja, ka Vācijas konstitūcijas veidotāji šo vārdu iekļāva tieši tāpēc, ka vēlējās distancēties no nacistu noziegumiem.