Latvijas lauksaimnieki vienoti protestos, bet intereses ievērojami atšķiras

Tomēr paralēli publiskajai cīņai par vārdā nosauktiem mērķiem, notiek arī aizkulišu cīņas starp organizācijām un vārdā nenosauktiem mērķiem, šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”. Un lielākās domstarpības ir starp lielāka mēroga un mazām un vidējām saimniecībām, un bioloģiskajām.

Novembra sākumā nevalstiskā organizācija “Zemnieku saeima” Slampē sarīkoja Lauksaimnieku ārkārtas sapulci. Diskusijās piecu stundu garumā galvenokārt bija dzirdamas prasības saistībā ar dažāda veida atbalstu pēc laikapstākļiem sarežģītās sezonas, kā arī neskaidrības ar jauno Eiropas Kopējo lauksaimniecības politiku.

“Mēs esam daudz ko labojuši, un šoreiz arī attiecībā uz ekoshēmām – lēmums būs, sanāks kopā organizācijas (..) jo es kā ministrs ieklausos organizācijās; Jūs taču gribat, lai es kā ministrs uzklausu lauksaimnieku sabiedrību (..),” toreiz teica ministrs Armands Krauze (ZZS).

Mazāks nekā cerēts, bet pa šo laiku izmaksāts atbalsts sausuma un salnu nodarītā posta kompensēšanai lopkopjiem un augļkopjiem – uz visiem nepilni septiņi miljoni. Divreiz lielāka palīdzības summa atvēlēta lauksaimniekiem apdrošināšanas polišu iegādes kompensēšanai, kas šogad ir 15 miljoni. Nauda piešķirta arī kredītprocentu dzēšanai. “Šogad ir, bet mums vajag ilgtermiņā! Tas, ka viņa šogad ir un nākošgad nebūs, tas mūs neapmierina!” saka “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Uz tikšanos pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) bija aicināti ne tikai protestu rīkotājs, bet arī citu nozares organizāciju pārstāvji, arī tie, kuri protestos oficiāli neiesaistījās. Bet arī to biedri bija starp protestētājiem.

“Man ir tas grūtais uzdevums, saprast, kas tad ir tā kopējā vajadzība, jo, pieņemsim, arī pārstāvot Latviju Eiropā, es nevaru iet ar četriem dažādu organizāciju viedokļiem, man ir jāiet ar vienu, Latvijas viedokli,” pēc tikšanās sacīja Ministru prezidente Siliņa.

“Zemnieku saeima” pamatā apvieno graudu audzētājus. Viņu tuvākie sabiedrotie ir Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, kas apvieno dažādus kooperatīvus, tostarp graudkopībā strādājošos “Latraps”, VAKS un “Durbes grauds”, kā arī citu nozaru – piena, gaļas un meža (“Mūsmāju dārzeņi”, “Pienupīte”, “Mežsaimnieks”).

Plaša daļa nozari pārstāvošās biedrības iemeslus skaļa protesta rīkošanai tieši šajā brīdī īsti nesaskatīja, un tam oficiāli nepievienojās, piemēram, Latvijas Zemnieku federācija, kas pārstāv mazas un vidējas dažādu nozaru saimniecības, īpaši iestājoties par to, lai lauki nepaliktu tukši. Arī Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, kā arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, kas zem sevis apvieno 52 dažādu nozaru nevalstiskas organizācijas. Daļēji protestus atbalstīja Latvijas Jauno Zemnieku klubs. Biedrību pārstāvji uzsver, ka risināmu problēmu ir daudz. Protesta prasības pieteica “Zemnieku saeima”, un tās nav skaņotas kā kopīgas visiem lauksaimniekiem.

“Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes” (LOSP) valdes locekle Dzintra Lejniece:

“Ir punkti, kas mums sakrīt, un tas, kas ir mūsu galvenā prioritāte – ka nākotnes nodokļu likumdošanā ir šie normatīvi, kas paredz atvieglojumu samazināšanu un nodokļu uzlikšanu nekustamajiem īpašumiem.”

LOSP valdes loceklis un Latvijas Jauno Zemnieku kluba valdes loceklis Rūdolfs Pulkstenis: “Runājot ar ministriju, mēs cenšamies panākt, lai netiek dublēta informācijas telpa. Man kā lauksaimniekam ir pašlaik jāatskaitās dažādās iestādēs bieži vien līdzīga informācija, vai savādāk pajautāta.”

No “Zemnieku saeimas” aktivitātēm krasi norobežojās bioloģiskās lauksaimniecības pārstāvji. “Man ir skaidri viņu mērķi, un kas zem tā slēpjas, zem protestiem arī pievilkts klāt, un viņu politika mums nav pieņemama. Viņi ilgstoši ir visu laiku bijuši pret bioloģisko lauksaimniecību. Mums vienmēr ir bijuši strīdi,” saka Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs, LOSP valdes loceklis Gustavs Norkārklis.

“Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, atbildot uz jautājumu, kāpēc citas organizācijas ir pret viņa vadīto, saka: “Tāds ir politiskais uzstādījums.”

Veidojot lauksaimniecības politiku, visbiežāk saduras tieši lielo saimniecību un mazo un vidējo saimniecību intereses. Kompromisu meklē Lauksaimniecības konsultatīvajā padomē. Tajā pārstāvēta Zemkopības ministrijas vadība un faktiski visas nozares. Pēc diskusijām lēmumus pieņem balsojot. Šī padome “Zemnieku saeimai” gan ir kā dadzis acī. “Viņi šobrīd ir balsošanas mašīna un nekas cits, jo lēmumi tiek, vajadzīgie lēmumi, izdevīgie, tiek pieņemti, pamatojoties uz balsu vairākumu, nevis pamatojoties uz zināšanām. Un tas ir sliktākais,” saka Lazdiņš.

Lielākās viedokļu sadursmes bijušas saistībā ar jauno Kopējo Lauksaimniecības politiku, pēc kuras tagad dala subsīdijas. Tās ir lielākas, izpildot noteiktas vides prasības. Nesen konsultatīvā padome nobalsoja, ka trūkstošo naudu graudkopības aktivitātēm neatņems bioloģiskajām ekoshēmām (kā bija ierosināts), bet gan solidāri ieturēs no visiem platībmaksājumu saņēmējiem. Strīdus izraisa arī aicinājums vairāk turēties pie Eiropas kursa, kas uzsvaru liek uz atbalstu mazām un vidējām saimniecībām.

“Zemnieku saeimas” līderis Lazdiņš iesaka likvidēt konsultatīvo padomi. Bet, neizveidojot vietā citu koleģiālu struktūru, tas dotu lielāku iespēju ietekmēt procesus organizācijām, kam ir vairāk līdzekļu lobija darbam, kā tas ir “Zemnieku saeimai”.

Tās pēdējais iesniegtais gada pārskats (2022. g.) rāda, ka biedru naudās saņemti 166 tūkstoši eiro, ziedojumos - 24 tūkstoši eiro (kopā ar mērķziedojumiem - vairāk), vēl 293 tūkstoši eiro piesaistīti no Eiropas fondiem un 21 tūkstotis eiro – finansējums no Zemkopības ministrijas.

No budžeta naudas 2023. gadā finansējumu saņēma desmit nozares nevalstiskās organizācijas, tās ir arī konsultatīvajā padomē. “Latvijas Jauno Zemnieku klubs”, “Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija”, “Zemnieku saeima”, “Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija”, “Latvijas Zemnieku Federācija” un “Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija” katra pa 25 tūkstošiem eiro, “Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija” 40 tūkstošus eiro, “Lauksaimnieku apvienība” 15 000 eiro, “Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija” 4500 eiro. Vislielāko summu – 241 700 eiro saņem LOSP, kas tālāk ar 40 tūkstošiem atbalsta virkni mazākas organizācijas un reģionālas apvienības. Savukārt 51 tūkstoti LOSP iemaksā starptautiskā organizācijā Copa Cocega kā dalības maksu par visām Latvijas biedrībām.

“Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome apvieno daudzas mazu nozaru saimnieku organizācijas, un tas ir normāli, demokrātiskā valstī jābūt pārstāvniecībai, lai šīs organizācijas (..) un viņas nebūs spējīgas tik spēcīgi lobēt kā citas organizācijas, kur varbūt ir daudz bagātāki, turīgāki lauksaimnieki, kas var atļauties finansēt organizācijas. Un tas ir tikai ļoti apsveicami, ka tā var apvienoties. Protams, ir jādomā par struktūru, kā uzlabot organizācijas darbu, kā vairāk pārstāvēt sevi šajā visā,” saka LOSP valdes loceklis un LBLA vadītājs Gustavs Norkārklis.

Biedrību pārstāvji noraida no Zemnieku saeimas puses izskanējušos pārmetumus, ka saņemtais valsts finansējums bijis iemesls, kas liedzis pievienoties protestiem.

Zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) ieskatā finansēšanas modeli būtu jāmaina, tomēr biedrības bez atbalsta nevar atstāt: “Ja sametas, piemēram, kāda maza nozare, kur ir nelielas saimniecības, tad viņi varēs biedru naudās samaksāt ļoti nelielu summu, un arī viņu pārstāvniecība būs ļoti, ļoti vāja. Tāpēc valstij ir jānodrošina, ka viņi uzklausa visas sabiedrības grupas vienādi - respektīvi, šī organizētā pilsoniskā sabiedrība, un mums ir svarīgi, lai viņi ir organizēti, lai tie nav atsevišķi individuāli viedokļi, bet konkrētas nozares kopējais viedoklis.”