Raidījums skaidro, kā Talsu pašvaldība nonāca pie ievērojama budžeta deficīta (4)

Janvārī Talsu novadā protestus izraisīja pašvaldības plāns slēgt divas vidusskolas. Iedzīvotāji un domes opozīcija iebilda, ka nav pienācīgi izvērtēts, kuras ir slēdzamās skolas un kā bērni no attāliem ciemiem nokļūs jaunajās izglītības iestādēs.

Vienā no diskusijām Talsu domes vadītāja Eva Kārkliņa atklāja, ka pašvaldības šī gada budžetā pietrūkst 18 miljonu eiro.

Signāli, ka pašvaldībai trūkst naudas, gan bija jau agrāk. Decembrī pretēji pašas domes noteikumiem darbinieki nesaņēma prēmijas.

Domes vadītāja un viņas vietnieki opozīcijai teikuši, ka nekādu problēmu nav un līdz likumā noteiktajam termiņam - 21. februārim - budžets būs sakārtots. Iztrūkums no 18 miljoniem samazinājās līdz 8,3 miljoniem šīs nedēļas sākumā.

Opozīcija ar plānoto budžeta deficītu nebija mierā. Šīs nedēļas sākumā tai pieslējās arī daļa koalīcijas un domes priekšsēdētāju Evu Kārkliņu gāza.

Nacionālās apvienības pārstāve Pētersone pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām tika ievēlēta par Talsu novada domes priekšsēdētāju. Gadu vēlāk viņas partijas biedre Eva Kārkliņa pameta "Nacionālo apvienību", tas ļāva savākt balsis Pētersones gāšanai un par domes priekšsēdētāju ievēlēt Kārkliņu. Viņa iestājās Latvijas Zaļajā partijā.

Pēc savas gāšanas Kārkliņa domes sēdes vairs neapmeklē, un arī intervijai nepiekrīt.

Talsu novada budžeta versijā, kas datēta ar janvāra beigām, bija iecerēts, ka ieņēmumi šogad būs nedaudz mazāki nekā pērn - 58,4 miljoni eiro. No šīs naudas 40,3 miljoni paredzēti atlīdzībām. Pieskaitot klāt visas citas pašvaldības vajadzības, budžeta tēriņi sanāk 74,3 miljoni, bet deficīts - 16 miljoni.

Novada budžetā plānots 70% no ieņēmumiem tērēt atalgojumam. Tas ir viens no augstākajiem līmeņiem valstī. Daļu no kāpuma dome skaidro ar minimālās algas palielinājumu.

Noteikumi paredz, ka konkrētā amatā atalgojums atbilst tik un tik minimālajām algām. Tiesa gan, nosakot darba samaksu, Talsu novadā daudzviet noteikta maksimālā iespējamā. Piemēram, Kolkas sākumskolā, kur mācās 10 bērni, direktores alga ir teju tāda pati kā skolā ar vairākiem simtiem bērnu. Šajā skolā strādā arī sekretāre un divi pavāri. Savukārt pašā pašvaldības administrācijā nodaļu vadītājiem ir pat vairāki vietnieki. Tas nozīmē arī augstāku darba samaksu nekā ierindas darbiniekam.

Līdzšinējais domes priekšsēdētājas vietnieks kā piemēru min, ka iepriekš domes telpas apkopa no malas nolīgti cilvēki. Tagad noalgots apkopējs, un tas pašvaldībai sanāk lētāk.

Šogad pašvaldībā darbinieku skaits ir par 107 lielāks nekā pērn. Tagad tajā strādā 2388 cilvēku. Jau apzinoties finanšu problēmas, dome janvārī vēl par aptuveni 15% paaugstinājusi darbinieku algas.

Finanšu ministrija Talsiem piedāvā saņemt aizdevumu finanšu situācijas stabilizēšanai. Tas gan nāk ar nosacījumu, ka tiek samazināti izdevumi, lai nākotnē novads var segt savas saistības. Vēlmi aizņemties naudu izteicis arī Balvu un Līvānu novads.

Neadekvāti lieli tēriņi algām ir arī Balvu novadā. Tur pašvaldība jau kavē maksājumus. Grūtības tikt galā ar saistībām pagājušā gada nogalē bija arī Ropažos, kur gan vainīgs esot bijis nevis naudas trūkums, bet plānošanas kļūda.

Tomēr nevienu no šīm pašvaldībām politiķi nesalīdzina ar Rēzekni, kas viņu vērtējumā apzināti novesta līdz bankrotam.

Pašvaldības pieprasa saņemt 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā tas bija līdz 2018. gada nodokļu reformai.